Juta Strīķe

Juta Strīķe (dzimusi Anna Potapova 1970. gada 18. jūlijā Maskavā, mirusi Jūrmalā^[1] 2020. gada 18. martā^[2]) bija Latvijas politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju Drošības policijā un Iekšlietu ministrijā. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.^[3] Kopš 2017. gada — Rīgas domes deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta 13. Saeimā no Jaunās konservatīvās partijas.

Juta Strīķe
Juta Strīķe 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2020. gada 18. marts
Prezidents	Raimonds Vējonis Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
KNAB priekšnieka vietniece
Amatā 2004. gada 11. februāris — 2016
Dzimšanas dati	1970. gada 18. jūlijs Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija)
Dzīves vieta	Rīga, Latvija
Miršanas dati	2020. gada 18. martā (49 gadu vecumā) Jūrmala, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	JKP (2017—2020)
Profesija	juriste
Augstskola	Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimusi 1970. gadā Maskavā Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.^[4] Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,^[5] bet vasarās dzīvoja Latvijā.^[6] 1988. gadā viņa kā Juta Potapova^{[7][8][9][10][11][12]} sāka studēt Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē.

1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.^[13] Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu. Sākumā strādāja Iekšlietu ministrijā, vēlāk Drošības policijā (1995—2003) un KNAB (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet Saeimā viņas kandidatūru noraidīja.^[6] 2011. gada 5. februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.^[14]

No iepriekšējā vadītāja Normunda Vilnīša atlaišanas 2011. gada 16. jūnijā līdz J. Streļčenoka apstiprināšanai amatā 17. novembrī J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.^[15] 2013. gada 20. decembrī KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,^[16] taču 2014. gada 7. janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šo rīkojumu atcēla.^[17] Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā.

Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Jūrmalā, Bulduru slimnīcā.^[4]

Politiskā darbība

2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma Jaunajā konservatīvajā partijā. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Rīgas domē, bet 2018. gadā Saeimas vēlēšanās 13. Saeimā no šīs partijas saraksta.

13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.^[18]