Kalcija oksīds

Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni. To iegūst, apdedzinot (karsējot) kalcija karbonātu.

CaCO₃ → CaO + CO₂

Kalcija oksīds
Kalcija oksīda kristālrežģis Kalcija oksīds
Citi nosaukumi	nedzēstie kaļķi
Ķīmiskā formula	CaO
Molmasa	56,077 g/mol
Blīvums	3350 kg/m3
Kušanas temperatūra	2572 °C
Viršanas temperatūra	2850 °C

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C

Parasti lieto kalcija karbonātu saturošus iežus (kaļķakmeni un līdzīgus). Kalcija oksīds ir bāziskais oksīds un reaģē ar skābēm (veidojot kalcija sāļus) un ūdeni, veidojot kalcija hidroksīdu.

Kalcija karbonāts sāk sadalīties 550 °C, bet sadalīšanās temperatūra ir atkarīga no CO₂ parciālā spiediena atmosfērā, spiedienam palielinoties, temperatūra palielinās. Krāsnī šis spiediens parasti ir lielāks nekā gaisā, tāpēc apdedzināšanai vajag vismaz 825 °C. Apdedzinot ļoti augstās temperatūrās, mainās kristāliskā fāze, šāds materiāls ar ūdeni reaģē lēnāk. Tas ierobežo maksimālo pieļaujamo apdedzināšanas temperatūru, ja kaļķus ir paredzēts izmantot javām.

Parasti kalcija oksīdu (nedzēstos kaļķus) ražo no kaļķakmens, kas nav pilnīgi tīrs kalcija karbonāts, tāpēc nedzēstie kaļķi satur piemaisījumus (magnija, silīcija un dzelzs oksīdus). Lielāko daļu kalcija oksīda lieto par kalcija hidroksīda izejvielu. Kalcija oksīda reakcija ar ūdeni ("kaļķu dzēšana") ir eksotermiska. To dažreiz lieto siltuma ieguvei.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalcija oksīds.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)