Karnātaka

Karnātaka (kannadu: ಕರ್ನಾಟಕ, Karnāṭaka) ir štats Indijas dienvidrietumu daļā. Tas tika izveidots 1956. gada 1. novembrī. Sākotnēji to dēvēja par Maisūru, bet sākot ar 1973. gadu sauc par Karnātaku. Štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bengalūru.

Karnātaka
ಕರ್ನಾಟಕ
—  Indijas štats  —
Ģerbonis
Karnātakas atrašanās vieta Indijā
Pārvaldes centrs	Bengalūru
Valsts	Indija
Maisoras štats	1956
Platība
- Kopējā	191 791 km²
Iedzīvotāji (2011)
- Kopā	61 130 704
- Blīvums	318,7/km²
Laika josla	Indijas laiks (UTC+5:30)
Mājaslapa: www.karnataka.gov.in
Karnātaka Vikikrātuvē

Karnātaku rietumos apskalo Arābijas jūra, un robežojas ar Goa, Mahārāštru, Telangānu, Āndhru Pradēšu, Tamilnādu un Keralu. Karnātakas platība ir 191 791 km². Pēc platības tas ir septītais lielākais Indijas štats. 2011. gadā štatā dzīvoja 61,1 miljons iedzīvotāju. Administratīvi sīkāk Karnātaka dalās 30 apgabalos. Štatā izplatītā ir kannadu valoda.

Iedzīvotāji

Pēc 2011. gada tautskaites datiem lielākās Karnātakas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir:

	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits		Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1.	Bengalūru (Bangalora)	8 425 970	8.	Ballari	409 644
2.	Hubballi-Dharvada	943 857	9.	Vidžaiapūra	326 360
3.	Maisora	887 446	10.	Šivamogga	322 428
4.	Kalaburagi (Gulbarga)	532 031	11.	Tumakuru (Tumkura)	305 821
5.	Belagavi	488 292	12.	Raičūra	232 456
6.	Mangalūru (Mangalora)	484 785	13.	Bidara	211 944
7.	Davanagere	435 128	14.	Hosapete	206 159
Avots: Census of India 2011. (PDF; 154 kB)

Vēsture

Maisoras štata paplašināšana (1956). Jaunā robeža iezīmēta ar zilu līniju

Karnātakas ziemeļu daļu 3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva Maurju imperators Ašoka, pēc tam Āndhras ķēniņš Šatavahans. 3. gadsimtā to pakļāva Pallavas dinastija ar galvaspilsētu Kančipuramā. 6. gadsimtā varu Karnātakā pārņēma Čalukju dinastijas ar galvaspilsētu Badami, kas lielāko varenību sasniedza ķēniņa Pulakešina II valdīšanas laikā (609—642). No 973. gada Čalukju valsts galvaspilsēta atradās Kaljani, šajā laikā to nesekmīgi mēģināja pakļaut tamilu Čolas dinastijas valdnieki. 1186. gadā Čalukju valsts vietā izveidojās Hoisalas impērija, ko 1311. gadā pakļāva Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1343. gadā kaujā pret Madurajas sultānu krita pēdējais Hoisalas ķēniņš Ballala III. Karnātakas ziemeļos izveidojās Bahmani sultanāts ar galvaspilsētu Gulbargu, bet pārējā daļā Vīdžajnāgaras lielvalsts ar galvaspilsētu Hampi (1343—1565).

17. gadsimtā Karnātakas ziemeļu daļu pakļāva moguli, 1724. gadā Haidarābādu nizāmi, bet pēc 1760. gada maratu lielvalsts. Savukārt dienvidu daļā izveidojās Maisoras valsts, kas savu lielāko varenību sasniedza 18. gadsimta otrajā pusē, kad tā Haidera Ali un viņa dēla Tipu sultāna vadībā izcīnīja četrus karus ar Britu Austrumindijas kompānijas karaspēku (1766—1769, 1780—1784, 1790—1792, 1798—1799). Pēc zaudētajiem kariem Maisora kļuva par britu protektorātu, no tās atdalītās teritorijas iekļāva Madrasas un Bombejas Prezidentūrās.

Pēc Britu Indijas sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Maisoras štatu. Kad 1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, Maisorai pievienoja kannadu valodā runājošo iedzīvotāju apdzīvotās Bombejas, Madrasas un Haiderabadas štatu daļas. 1973. gadā to pārdēvēja par Karnātakas štatu.

Reliģijas

Reliģijas Karnātakas štatā (2011)[1]
hinduisms			84.00%
islāms			12.92%
kristietība			1.87%
džainisms			0.72%
budisms			0.16%
sikhisms			0.05%
cita			0.02%
ateisti			0.27%