Klonēšana

Klonēšana (no grieķu: κλών (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

• Augus klonē jau kopš senās Ķīnas laikiem.
• Dzīvnieku klonēšanā ir vairāki secīgi posmi: no klonējamā dzīvnieka iegūst somatisko šūnu, no olšūnas donora iegūst olšūnu, no somatiskās šūnas izņem kodolu un ievada olšūnā, kurai pirms tam izņemts kodols. Tad ar īpašām ķīmiskām vielām ierosina jaunizveidotās šūnas dalīšanos un dīgļa veidošanos. Izveidojies dīglis tiek implantēts aizvietotājmātes dzemdē, kur attīstās līdz dzimšanai.

Aita Dollija, vēsturisks klonēšanas rezultāts, izbāznis muzejā Skotijā

Klonēšanas paņēmieni

Tehnoloģija A

1. No vienas aitas (A) paņem olšūnu, bet no otras aitas (B) jebkuru citu šūnu ar ģenētisku informāciju.
2. Olšūnu iztīra. No tās izņem ģenētisko informāciju (kodolu). Savukārt no otras šūnas atstāj tikai šūnas ģenētisko informāciju, atsakoties no pašas šūnas.
3. Šūnas ģenētisko informāciju ievada olšūnā.
4. Attīstās embrijs.
5. Piedzimst jērs, kas ir aitas (B) kopija, jo satur tikai tās ģenētisko informāciju. Šādas aitas kopijas var veidot neierobežoti daudz (tik, cik ir donora olšūnu).

Tehnoloģija B

1. Dabiski apaugļo aitu ar teķa palīdzību.
2. Olšūna sāk attīstīties.
3. Dalīšanās sākumā, kad dīglī ir tikai astoņas šūnas, to sadala četrās daļās — katrā pa divām šūnām.
4. No izveidotajiem četriem embrijiem attīstās četras aitas, kurām ir vienāda ģenētiskā informācija, kas nāk gan no mātītes, gan tēviņa.

Vēsture

1943. gadā žurnāls Science rakstīja par veiksmīgu olšūnas apaugļošanu "mēģenē". 1977. gadā Oksfordas Universitātes zooloģijas profesors Dž. Gerdons klonēja vairāk nekā 50 vardes. 1978. gadā veikta pirmā "mēģenes" (apaugļota ārpus mātes ķermeņa) bērna dzimšana — Luīze Brauna Apvienotajā Karalistē. 1987. gadā Džordža Vašingtona Universitātes speciālisti sadalīja cilvēka iedīgli un klonēja to līdz 32 šūnām.

1996. gadā Skotijā tika klonēts pirmais dzīvnieks — aita Dollija. Kopš šī laika pasaulē klonēti dažādi dzīvnieki: teļi, kazas, peles, suņi u.c. Dzīvnieku klonēšana ir perspektīva metode dzīvnieku selekcijā un biotehnoloģiskajā pavairošanā, transplantēšanai nepieciešamo orgānu audzēšanā, iedzimto slimību pētīšanā.

1998.gadā Teksasā tika klonēti teļi. Tie ir ģenētiski uzlaboti mājlopi, lai varētu ražot pienu medicīniskiem nolūkiem. Zinātnieki Jaunzēlandē paziņoja, ka veiksmīgi klonējuši kādu izmirstošu savvaļas govi. Čikāgas zinātnieks — avantūrists Sids paziņoja par cilvēku klonēšanas laboratorijas radīšanu. Dienvidkorejas zinātnieki paziņo par kādu ģenētiski radītu "dvīni". Japāņi paziņoja, ka no vienas govs klonēti vairāki teļi. 1999. gadā tika paziņots, ka Luiziānā dzimušas 3 klonētas kazas. Ķīniešu zinātniekiem izdevās radīt klonētas pandas embriju, izmantojot truša olšūnu.

2000. gadā tika paziņots par klonēta pērtiķa radīšanu Oregonā. Zinātnieku grupa, kas klonēja aitu Dolliju, radīja pasaulē pirmās klonētās cūkas. Šis sasniegums palielināja cerības, ka kādu dienu klonētas cūkas varēs izmantot kā orgānu donorus, lai cilvēki iegūtu tik ļoti nepieciešamās "rezerves daļas". Japānas zinātnieki ieguva klonētus teļus un vēlējās uzlabot govju klonēšanas tehniku, jo valsts tirgū ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas.

2001. gadā arvien vairāk laboratoriju paziņoja par cilvēku klonēšanas mēģinājumiem. 2002. gadā raelītu reliģiskās sektas pārstāvji paziņoja par veiksmīgu 31 gadu vecas amerikānietes klonēšanu (šis fakts tiek apstrīdēts). 2004. gadā kāds ASV mediķis paziņoja, ka viņa vadītajai pētniecības grupai izdevies kādai sievietei transplantēt klonētu cilvēka embriju. Nav zināms, vai klonētā embrija transplantācija bijusi veiksmīga un vai pacientei iestājusies grūtniecība.

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas kopiena izveidojušas "Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā, medicīnā", izdots papildprotokols "Par cilvēku klonēšanas aizliegumu". Tajā norādīts: "jebkura darbība ar mērķi radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam, ir aizliegta". Konvencijā tiek uzsvērts, ka šūnu un audu klonēšanu visā pasaulē uzskata par vērtīgu biomedicīnas nozari, kas ir ētiski pieņemama. Tomēr pastāv dažādi viedokļi par embrionālās izcelsmes nediferencētu šūnu klonēšanas ētiskajiem aspektiem. Konvencija nosaka skaidru barjeru pret cilvēku embriju nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Cilvēka klonēšana

Cilvēka klonēšana ir cilvēka ģenētiski identiskas kopijas radīšana. Termins pārsvarā tiek attiecināts uz mākslīgu cilvēka klonēšanu, kas ietver arī cilvēka šūnu un audu pavairošanu šūnu kultūrās. Terminu neattiecina uz dabiskā grūtniecībā radītiem identiskajiem dvīņiem.

Divi biežāk apspriestie cilvēka klonēšanas veidi ir "terapeitiskā klonēšana" un "reproduktīvā klonēšana". Terapeitiskā klonēšana ietver cilvēka šūnu pavairošanu transplantācijai medicīnā. Divas biežāk pētītās metodes terapeitiskajā klonēšanā ir somatisko šūnu kodolu pārnese un pluripotentu cilmes šūnu inducēšana. Reproduktīvā klonēšana ir klonēta embrija implantēšana dzemdē, iznēsāšana un dzemdēšana.^[1]

Klonēšanas ētiskie apsvērumi

Eksistē vairākas ētiskās nostājas klonēšanas jautājumā, sevišķi — cilvēka klonēšanā. Lai gan daudziem no šiem uzskatiem ir reliģiska izcelsme, jautājumi par klonēšanu rodas arī no laicīgas perspektīvas. Cilvēka klonēšanas iespējas ir teorētiskas, jo cilvēka terapeitiskā un reproduktīvā klonēšana pagaidām netiek īstenota. Dzīvnieki jau tagad tiek klonēti laboratorijās, un tiek veidoti klonēti mājlopi.

Klonēšanas aizstāvji atbalsta terapeitiskās klonēšanas attīstīšanu, lai izaudzētu audus un veselus orgānus to pacientu ārstēšanai, kuri nevar saņemt transplantus,^[2] lai izvairītos no imunosupresīvo zāļu lietošanas,^[1] kā arī, lai aizkavētu novecošanos.^[3] Reproduktīvās klonēšanas aizstāvji uzskata, ka vecākiem, kuri nekā citādi nevar radīt pēcnācējus, jāļauj izmanot šo tehnoloģiju.^[4]

Klonēšanas oponenti pauž bažas par to, ka tehnoloģija pagaidām nav pietiekoši labi izstrādāta, lai būtu droša^[5] un, ka tā varētu tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos piemēram, reproduktīviem nolūkiem radītie kloni varētu tikt izmantoti terapeitiskos nolūkos orgānu un audu pārstādīšanai.^[6][7] Pastāv arī bažas par to, kā klonētie indivīdi spēs integrēties ģimenēs un sabiedrībā.^[8][9]

Atšķirīgi viedokļi ir dažādām reliģiskajām grupām. Dažas noliedz tehnoloģiju, jo cilvēks caur to cenšas kļūt "līdzīgs Dievam" un iejaukties "Dieva plānā". Kritizēta tiek arī embriju pārmērīgā izmantošana klonēšanas eksperimentos. Citas atbalsta terapeitisko klonēšanu, jo tai ir potenciāls glābt daudzas dzīvības.^[10][11]

Dzīvnieku tiesību aizstāvji bieži iestājas pret klonēšanu, jo daudzi eksperimentos radītie dzīvnieki cieš no dažādām slimībām un kroplībām, pirms tie iet bojā.^[12][13] Lai gan ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija ir apstiprinājusi klonētu dzīvnieku gaļu lietošanai uzturā,^[14][15] daudzi iestājas pret šīs gaļas lietošanu, paužot bažas par šādas pārtikas drošumu.^[16][17][18]