Knuds I Lielais
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Knuds I Lielais[1] (dzimis 985. vai 995. gadā, miris 1035. gada 12. novembrī) bija Anglijas karalis (angļu: Cnut the Great vai Canute), Dānijas karalis kā Knuds II Lielais (dāņu: Knud den Store vai Knud II) un Norvēģijas karalis (senskandināvu: Knútr inn ríki, norvēģu: Knut den mektige). Viņa valdīšanas laikā no 1028. līdz 1035. gadam trīs Ziemeļjūras valstis bija apvienotas viena valdnieka varā, ko vēsturnieki mēdz dēvēt par Ziemeļjūras impēriju. Pēc viņa nāves lielvalsts izira.[1]
- Šis raksts ir par Anglijas, Dānijas, Norvēģijas karali. Par Zviedrijas karali skatīt rakstu Knuts I.
Viņa tēvs bija Dānijas karalis Svens I Dakšbārda, bet vectēvs Haralds Zilzobis. Kopā ar tēvu piedalījušies Anglijas iekarošanā 1016. gadā.[1] 1018. gadā pēc brāļa Haralda II nāves Knuds kļuva arī par Dānijas karali. Viņa valdīšanas laikā Dānijā tika uzsākta pastāvīga naudas kalšana.[1]
Pēc ilgstošas cīņas par varu Skandināvijā 1028. gadā Tronheimā Knuds tika kronēts arī par Norvēģijas karali. 1031. gadā viņam pakļāvās arī Skotijas karalis Malkolms II, tomēr skandināvu ietekme Skotijā bija vāja un beidzās līdz ar Knuda Lielā nāvi.
Valdīšana Anglijā nodrošināja dāņiem ietekmi jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām, kur Knutam, tāpat kā viņa tēvam iepriekš, bija liela ietekme. Pēc 1026. gada uzvaras pret Norvēģiju un Zviedriju un atceļā no Romas, kur viņš piedalījās Svētās Romas imperatora kronēšanā, Knuts vēstulē sevi nosauca par "visas Anglijas un Dānijas, norvēģu un dažu zviedru karali". Viduslaiku vēsturnieks Normans Kantors viņu dēvē par "visefektīvāko karali anglosakšu vēsturē".[2]
Remove ads
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads