Krēgermuiža

Krēgermuiža (arī Krēgera muiža, vāciski Krögershof, un Kules muiža)^[1] bija vēsturiska muižiņa Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, pie Juglas ezera.^[2] Tā bija viena no vairākām nelielām muižiņām, kas 18.—19. gadsimtā veidoja Rīgas apkārtni.

Vēsture

1646. gadā vēlākās muižas teritorijā esošā zemnieka Simona Kules (vai Kūles) sēta pievienota Strazdumuižai.^[3] Līdz 19. gadsimtam tā bijusi Strazdumuižas īpašumā. Tās iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību, zveju Juglas ezerā un Ķīšezerā un arī pārdeva alu un degvīnu atpūtniekiem. Kules sēta redzama J.K. Broces pārzīmētajā V.D. Budberga 1779. gada Strazdumuižas attēlā.^[3]

Krēgermuižas izcelsme saistīta ar Strazdumuižas īpašnieku Johanu Teodoru Pihlavu, kurš 1845. gadā dāvināja zemes gabalu savam dēlam Reinholdam Ludvigam Pihlavam. Pēc Reinholda nāves 1881. gadā Strazdumuiža tika sadalīta un pārdota. Pārdošanas process noslēdzies 1882. gadā un par topošās Krēgermuižas zemju, tāpat kā par Grāvenheides un Baumu muižu īpašnieku, kļuvis rātes advokāts Johans Ādams Krīgers (Krüger).^[4] Parks pēc procesa figurēja kā atsevišķs gruntsgabals.^[4]

Pēc citas versijas, Reinholda īpašums pārgāja viņa sievas Johannas Karolīnes īpašumā. Johannas meitas uzvārds bijis Krēgere, un iespējams, ka no tā cēlies muižas nosaukums.

Tomēr paralēli tika lietots arī vecais nosaukums "Kules", piemēram, 1926. gada Rīgas pilsētas plānā muiža atzīmēta kā Krēgera (Kules) muiža.^[1][3]

Muižas teritorija ziemeļos robežojās ar Rīgas kokvilnas manufaktūru, dažādos virzienos ar vairākām Pihlavu muižiņām, austrumos ar Juglas ezeru, bet rietumos ar Strazdupīti.^[5]

19. gadsimta beigās (starp 1879. un 1894. gadu, pēc lietoto ķieģeļu signatūrām vietējais novadpētnieks I. Viklis spriedis, ka visdrīzāk celtniecība sākta 1883.-1884. gadā)^[4] muižas teritorijā tika uzcelta kungu māja, kas vēlāk kalpoja dažādiem mērķiem. 1903. gada kartē pie muižas redzama piestātne, pa kuru varēja pievest celtniecības materiālus, vēlāk tā izmantota īpašnieka H. Girgensona jahtai.^[4] Nav ziņu, vai muiža cietusi Pirmā pasaules kara laikā, bet pēc šī kara tā pārbūvēta un paplašināta. 1937. gadā muiža minēta kā Baltā jeb Krēgera muiža — iespējams, tā bijusi nokrāsota balta, jo melnbaltās tālaika fotogrāfijas rāda to gaišā krāsā.^[4]

Pēc vācbaltiešu izceļošanas Krēgermuiža nonāca Kredītbankas īpašumā. Pēc pirmās padomju okupācijas muiža nonāca Rīgas piena kombināta rīcībā, kas tur izveidoja fermu "Darbs un Atpūta". Sekojošā vācu okupācija atkal mainīja darbības profilu un Krēgermuižā parādījās kinostudija.^[4]

1945. gadā tobrīd Rīgas pilsētai piederošā muiža tika nodota LPSR Izglītības ministrijai, 1951. gadā tā piederēja 1. klīniskajai slimnīcai.^[1] Vēlāk līdz 1990. gadu sākumam ēkā atradās 103. bērnudārzs.^[3][6] Ap 2007. gadu muižas ēkā izcēlās ugunsgrēks, pēc kura saglabājās tikai mūri un tā tika nojaukta 2012. gadā.^[7] Mūsdienās par muižas pastāvēšanu liecina tikai koku aleja un parka atliekas.^[1][8]

Netālu atradās Sarkanie Krēgeri, bijusī Kūles sēta, kuru dzīvojamā ēka arī paplašināta 19. gadsimta beigās un nojaukta 1960. gadu beigās, ceļot 5. sporta skolu.^[4] 1950. gadā Sarkanajos Krēgeros atradusies Bērnu iestāžu palīgsaimniecība (t.i. pārtikas ražotāji) «Krēgermuiža», tad tie nodoti 1.slimnīcai un 1959. gadā kā lauksaimnieciska iestāde likvidēti. Tās vietā iekārtojusies komunālā atbalsta kombināta "Rīgas ekspresis" darbnīca.^[4]

Ķīšezera Krēgermuiža

Krēgermuižas nosaukums šai apkārtnē zināms jau 1701. gadā, taču tā atradusies citur — pie Ķīšezera vietā, kur vēlāk uzcelta Džutas fabrika.^[4]

Atrašanās vieta

Krēgermuiža tālaika adrese bija Juglas ielā 16A, pašā Juglas ezera krastā, netālu no Strazdumuižas. Šī vieta bija daļa no Rīgas piepilsētas muižiņu kompleksa, kas ietvēra arī Grāvenheides un Zēlustes muižas.^[1]