Kreisa politika

Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu. Pretēja ir labējā politika.

Pie kreisajiem virzieniem pieder komunisms (tostarp marksisms), sociālais anarhisms, anarhokomunisms, sociālisms, sociāldemokrātija, sociālais liberālisms, progresīvisms un citi.

Kreisā politika Latvijā

1900-1936

Visas neatkarīgas Latvijas vēsturē, starp kreiso partiju novirzieniem bija ļoti populāra sociāldemokrātija. Jau pirms neatkarības iegūšanas no Krievijas Impērijas, Latvijas teritorijā bija darbojusies LSDSP. Zem nosaukuma LSD, viņiem izdevās nodibināt Iskolatu Vācijas impērijas neokupētajā Kurzemē. Pēc 1918. gada un Latvijas neatkarības iegūšanas, LSDSP aktīvi piedalījās vēlēšanas, gūstot pamatīgu popularitāti.^[1] Pēc Latvijas padomju okupācijas, varu uzreiz pieņēma Latvijas komunistiskā partija.

1990-tagad

Kopš neatkarības iegūšanas, Latvijas Komunistiskā partija uzreiz tika likvidēta, un tās biedri tika automātiski izslēgti no visām valsts vēlēšanām. Pirmajos ~15 neatkarības gados bija redzams mazs sociāldemokrātisko partiju uzplaukums, populārākas no tām būdamas Saskaņas centrs (un tajā iekļautās partijas), LSDSP (un tajā iekļautās partijas. Saskaņas centrs savukārt ir bijis daudz sekmīgāks nekā LSDSP. ^{[P 1]} 14. Saeimā, 5% vēlēšanu barjeru bija pārvarējusi sociāldemokrātiska partija Progresīvie.^[2]

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

1. Ieskaitot kandidēšanas reizes kad partijas startēja zem kāda apvienota saraksta.

Atsauces

1. "LSDSP vēsture" (lv). Vikipēdija. 2022-09-10.
2. «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2023-12-23.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kreisa politika.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)