Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma. Saskaņā ar 2001. gada 17. decembra federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā” Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu.[1]
Atbilstoši šim likumam, Krievijas—Ukrainas kara laikā Krievijas Federācija sāka patvarīgi paplašināt savu teritoriju un anektēja daļu no Ukrainas. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā pievienoja divus, bet 2022. gada 30. septembrī vēl četrus federālos subjektus. Krievijas prezidents Putins apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[2]
Remove ads
Administratīvo līmeņu shēma
Remove ads
Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums
Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis ir Krievijas Federācijas subjekti. 2014. gada 18. martā bija 85 subjekti. Tos veidoja republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu vardarbīgi palielināja, okupētajās teritorijās rīkojot viltus referendumus.
,_disputed_Crimea_and_Donbass.svg) | ||||||||
| republikas | novadi | apgabali | ||||||
| federālās nozīmes pilsētas | autonomais apgabals | autonomie apvidi | ||||||
Remove ads
Otrā līmeņa administratīvais iedalījums
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads