Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (angļu: Massachusetts Institute of Technology, MIT) ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā. Tajā ir piecas skolas un viena koledža, kopā 32 akadēmiskie departamenti,^[7] ar spēcīgu uzsvaru uz zinātnisku un tehnoloģisku izpēti. Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā ieņem 4. vietu (2017).^[8]

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Massachusetts Institute of Technology
Moto	Mens et Manus[1]
Dibināta	1861 (atvērta 1865.)
Tips	Privāta
Finansējums	US$9,9 miljardi[2]
Prezidents	Sjūzana Hokfīlda
Akadēmiskais personāls	1009[3]
Studenti	10 384[4]
Bakalaura izglītība	4232[4]
Doktorantūra	6152[4]
Atrašanās vieta	Keimbridža, Masačūsetsa, ASV
Nobela prēmijas laureāti	76[5]
Krāsa(-s)	Sarkana un pelēka
Talismans	Tim the Beaver[6]
Mājaslapa	web.mit.edu

MIT devums un ikgadējie izpētes izdevumi ir vieni no lielākajiem starp ASV universitātēm.^[9]

Vēsture

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT) 1861. gadā dibināja Viljams Bartons Rodžerss līdz ar industrializācijas pieaugumu ASV. Lai arī bāzēta uz Vācijas un Francijas politehnikumu modeļiem, MIT dibināšanas filozofija mācīties darot padarīja to par pionieri laboratorijas instrukciju jomā,^[10] izpētes studiju laikā un progresīvā arhitektūrā. Kā valdības finansēts izpētes un izstrādes centrs Otrā pasaules kara laikā MIT zinātnieki izstrādāja militārās aizsardzības tehnoloģijas, kas vēlāk kļuva par svarīgiem mehānismiem datoros, radaros un inerciālās vadības sistēmās. Pēc kara MIT reputācija paplašinājās ārpus pamatkompetencēm zinātnē un inženierijā līdz sociālajām zinātnēm kā ekonomika, lingvistika, politikas un vadības zinātne.

MIT abiturienti un fakultāte kļuva slavena ar savu tehnisko intelektuālo potenciālu (72 Nobela prēmijas, 47 Nacionālās zinātnes medaļas saņēmēji un 29 Makartūra stipendijas),^{[11][12][13][14]} uzņēmēju spējām (1997. gada pētījums apgalvoja, ka ar MIT saistīto personu kompāniju kopējie ienākumi veidotu 24. lielāko pasaules ekonomiku),^[15] un nekaunību (biežā prakse, veidojot komplicētus praktiskos jokus).^[16]

Atsauces

1. «Symbols: Seal». MIT Graphic Identity. MIT. Skatīts: 2010-09-08.
2. «MIT releases endowment figures for 2011». MIT News Office. MIT. Skatīts: 2011-09-27.
3. <Please add first missing authors to populate metadata.> (2009, January). "MIT facts 2009: Faculty and staff". MIT Bulletin 144 (4).
4. MIT, Office of the Registrar. «Enrollment statistics: Fall term 2009–2010», 2009. gada 9. oktobris. Skatīts: 2010. gada 8. septembris.
5. «Awards and Honors». Institutional Research, Office of the Provost. Skatīts: 18 Octoboer 2011.
6. «Symbols: Mascot». MIT Graphic Identity. MIT. Skatīts: 2010-09-08.
7. «MIT Facts 2007: Academic Schools and Departments, Divisions & Sections». Skatīts: 2008-05-28.
8. «Academic Ranking of World Universities 2017». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 13. martā.
9. «TheCenter Research University Data». 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-12-13. Skatīts: 2006-12-15.
10. 1911 Encyclopedia Britannica, volume 4, p. 292: "[MIT] was a pioneer in introducing as a feature of its original plans laboratory instruction in physics, mechanics, and mining."
11. MIT Office of the Provost, Institutional Research
12. «MIT Facts 2007: Faculty and Staff».
13. «Three from MIT win top U.S. science, technology honors». MIT News Office. 2007. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2007-07-20.
14. MIT Office of Provost, Institutional Research. «MIT MacArthur Fellows». Skatīts: 2006-12-16.
15. Bank of Boston Economics Department. «MIT: The Impact of Innovation», March 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-12. Skatīts: 2006-10-04.
16. T.F. Peterson. Nightwork: A History of Hacks and Pranks at MIT. MIT Press, 2003. ISBN 978-0262661379.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts.
• Oficiālā tīmekļa vietne