Maskavas metropolitēns

From Wikipedia, the free encyclopedia

Maskavas metropolitēns
Remove ads

Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Maskavas metro ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.

Ātrie fakti Pamatinformācija, Tehniskā informācija ...

Pirmo Maskavas metropolitēna līniju atvēra no stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) līdz stacijai "Kultūras parks" (Парк Культуры) 1935. gada 15. maijā. Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 360 km, kopējais staciju skaits — 212, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro — 14, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) .

Remove ads

Vēsture

PSRS laikā

1930. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Sliedes piegādāja no Kuzņeckas tēraudlietuvēm, marmors tika vests no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī pabeidza 11,6 kilometru garu sliežu ceļu posmu, kas savienoja stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) un "Kultūras parks" (Парк Культуры)), un 15. maijā atklāja pirmās 13 stacijas. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. Kad 1941. gada novembrī vācu karaspēks sasniedza Maskavas nomales, metro stacija "Majakovskaja" kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. "Kirova" metrostacijā (Кировская, tagad "Čistije Prudi" Чистые Пруды) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Metro kā patvertni izmantoja daudz cilvēku, Maskavas metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties, tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas "Riņķa" (Кольцевая) , "Fiļu" (Филёвская) , "Kalugas-Rīgas" (Калужско-Рижская) , "Taganskas-Krasnopresņas" (Таганско-Краснопресненская) , "Kaļiņinas" (Калининская) un "Serpuhovas-Timirjazeva" (Серпуховско-Тимирязевская) līnijas.

Krievijas Federācijas laikā

Thumb
Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro.

1990. gados radās dažādas idejas, tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, viensliedes dzelzceļa līniju , kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizēti. Viensliedes dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām. 2003. gadā tika atvērta pirmā līnija, kas pilnībā atrodas aiz MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām — "Butovas" (Бутовская) līnija.

2011. gadā tika pieņemts lēmums par Maskavas metro attīstības plāna realizāciju, kas paredzēja līdz 2020. gadam atklāt 70 jaunu staciju 160 km garumā. 2012. gadā arī "Kaļiņinas" līnija šķērsoja MKAD robežas. 2016. gadā tika atklāta 14 līnija — "Maskavas centrālā riņķa līnija" (Московское центральное кольцо (МЦК)) , kas ir dzelzceļa riņķa līnija ar pārsēšanās stacijām uz metro. 2018. gadā tika atvērtas pirmās metro stacijas "Lielā riņķa" (Большая кольцевая) līnijā, kas dod jaunas iespējas pārsēsties uz līnijām, tādējādi veidojot otro riņķa līniju.

Remove ads

Maskavas metropolitēns tika atvērts 1935. gadā un līdz ar atvēršanas datumu izveidots pirmais logo. Tā autori bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova. Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona pusaplī (pusaplis nozīmē tuneli). Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts sarkanā adatas caurumā.

Remove ads

Apmaksa par braucienu

No 1935. līdz 2006. gadam tika izmantotas papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris. No 2006. līdz 2013. gadam izmantoja viedkartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases. No 2013. gada tiek izmantotas vienotās viedkartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta viedkarti, ieeja notiek caur turniketiem. Ir vairāki braukšanas tarifi.


Darba laiks

  • Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
  • Tieši vienos naktī apstājas eskalatori, kas paredzēti ieejai stacijās un pārsēšanos uz citām stacijām, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
  • Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) darba laiku pagarina līdz 2:00-2:30.
  • Vidējais intervāls starp metro pienākšanu (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijās, kuras izmanto maz cilvēku, intervāli ir aptuveni 4—5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" (Выставочная) un "Meždunarodnaja" (Международная) metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
  • Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.
Remove ads

Mobilie sakari un internets

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un uz platformām. Pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas dziļuma un operatora.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad" (Охотный ряд), "Teatraļnaja" (Театральная), "Ploščad Revolucii" (Площадь Револуции) izveidoja maksas bezvadu internetu. 2012. gadā uzstādīja Wi-Fi "Riņķa" (Кольцевая) līnijā.

Remove ads

Pasažieru skaits

Stacija "Begovaja" no vadītāja skatpunkta.

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Vairāk informācijas Gads, Miljoni pasažieru ...
Thumb
Stacija "Vihino" ir viena no visvairāk izmantotākajām stacijām Maskavas metro.

Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.


Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².

Remove ads

Līnijas

Thumb
Platforma Butovas līnijas stacijā
Thumb
Ieeja vienā no Butovas līnijas stacijām.
Thumb
Vieglā metro estakāde.
Thumb
Viensliedes dzelzceļš.
Thumb
Viensliedes dzelzceļa līnija no putna lidojuma.
Thumb
Ieeja Maskavas centrālā riņķa līnijas stacijā.
Thumb
Vilciena vagons Maskavas centrālā riņķa līnijā.
Vairāk informācijas Nosaukums, Atvērta kopš ...

Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja (Бутовская) un Kahovskaja (Каховская) , kā arī viensliedes dzelzceļa līniju (Московский монорельс) un Maskavas centrālā riņķa līniju (Московское центральное кольцо(МЦК)) .

Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.

Vieglais metro

2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.

Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja (Бутовская) . Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estakāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.

Viensliedes dzelzceļa līnija

Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst viensliedes dzelzceļa līnija . Viensliedes dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская) un Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская) līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.

Maskavas centrālā riņķa līnija

2012. gadā sākās Mazā Maskavas dzelzceļa riņķa līnijas rekonstrukcija, kas gan sākumā bija plānota kravu pārvadājumiem, taču tika uzbūvēti arī divi sliežu ceļi, lai veiktu pasažieru pārvadājumus līnijā. Šī 31 staciju garā līnija tika atklāta 2016. gadā un tā ir līnija.

Remove ads

Maskavas metropolitēna stacijas

Maskavas metro ir 212 stacijas. No tām 209 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 3 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli. style="text-align: center;" |

Thumb
Sokolničeskaja līnijas shēma Maskavas metro.
Thumb
Retro vilciens Sokolničeskaja līnijā.

Maskavas metropolitēna staciju saraksts

Skats no mašīnista kabīnes uz Sokolņičeskaja līnijas stacijām.
Thumb
Zamoskvoreckaja līnijas shēma Maskavas metro.
Thumb
Stacijas "Alma-Atinskaja" vestibils no ārpuses.
Vairāk informācijas Numurs, Stacijas nosaukums (iepriekšējais nosaukums) ...
Remove ads

Ārējās saites

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads