Metrs
SI garuma pamatmērvienība From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs.
- Šis raksts ir par mērvienību. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstu Metrs (grupa).

Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemes meridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram.[1] Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpst kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums.[2] Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.[1]
Remove ads
SI daudzkārtņi
Remove ads
Sakarības ar citām garuma mērvienībām
Atvasinātās vienības
Mērvienība metrs ir dažu atvasināto mērvienību pamatā, piemēram, kvadrātmetrs (mēra laukumu), kubikmetrs (tilpumu). Metrs ir arī daļa no citu lielumu mērvienībām, piemēram, ātrumu mēra metros sekundē, paātrinājumu — metri sekundē ik sekundi, spēku — kilograms × metrs sekundē ik sekundi utt.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads