Nazāls līdzskanis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu. Mutes dobums turpina darboties kā skaņas rezonanses kamera, bet gaiss caur to neizplūst, jo ir bloķēts ar mēli. Tātad nevis pats deguns, bet mēles artikulācija rada atšķirības nazālajos līdzskaņos. Retāk ir sastopami citu veidu nazalizēti līdzskaņi.
Remove ads
Definīcija
Akustiski nazālie slēdzeņi ir sonoranti. Tas nozīmē, ka netiek traucēta gaisa plūsma un lingvistiski tie gandrīz vienmēr ir balsīgi. Ievērojams izņēmums ir islandiešu valoda, kurā ir četras nebalsīgas nazālas skaņas.
Tomēr nazālie līdzskaņi pēc to artikulācijas ir arī slēdzeņi, jo gaisa plūsma caur muti ir pilnībā bloķēta. Šī divdabība, skaneniskā gaisa plūsma caur degunu kopā ar mutes dobuma noslēgšanu, nozīmē, ka nazālie līdzskaņi ir gan skaneņi, gan troksneņi.
Akustiski nazālie līdzskaņi ir frekvencē no apmēram 200 līdz 2000 Hz.
Remove ads
Līdzskaņu tabula
Remove ads
Pielietojums
Ļoti maz ir tādu valodu, kurās nav neviena nazāla līdzskaņa. Katrā valodā ir vismas viens primārais nazālais līdzskanis.
Bez nazālajiem līdzskaņiem ir arī nazāli patskaņi, kā arī patskaņu un līdzskaņu nazalizācija.
Latviešu valoda
Latviešu valodas nazālie līdzskaņi ir:
- bilabiāls nazāls līdzskanis [m] ([mɑːjɑ] māja),
- dentāls nazāls līdzskanis [n̪] ([n̪ærvs] nervs),
- palatāls nazāls līdzskanis [ɲ] ([pɑɲemt̪] paņemt),
- velārs nazāls līdzskanis [ŋ] ([bɑŋkɑ] banka, veidojas pirms līdzskaņiem g un k).
Skatīt arī
Ārējās saites
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads