Pēteris Čaikovskis

Pēteris Čaikovskis^[1][2] jeb Pjotrs Čaikovskis (krievu: Пётр Ильич Чайкoвский; dzimis 1840. gada 7. maijā [v.s. 25. aprīlī], miris 1893. gada 6. novembrī [v.s. 25. oktobrī]), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā. Viņš bija pirmais krievu komponists, kura mūzika atstāja paliekošu iespaidu starptautiskā mērogā, viņa slavu pastiprināja uzstāšanās par viesdiriģentu Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs III 1884. gadā viņam piešķīra mūža pensiju.

Pēteris Čaikovskis Пётр Чайкoвский Pēteris Čaikovskis (ap 1874. gadu) Personīgā informācija Dzimis 1840. gada 7. maijā (25. aprīlī, pēc Jūlija kalendāra) Votkinska, Vjatkas guberņa, Krievijas Impērija Miris 1893. gada 6. novembrī (25. oktobrī, pēc Jūlija kalendāra) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija Paraksts

Profesionālā informācija Stils Romantisms Žanrs Opera, balets, simfoniskā mūzika, kamermūzika Mācības Sanktpēterburgas konservatorija Skolotāji Antons Rubinšteins

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Dzīves gājums

Dzimis Kamas-Votkinskas kalnraktuvju ciemā Vjatkas guberņā, Krievijas Impērijas vidienē pie Urāliem (tagad Votkinska Udmurtijā), kalnrūpniecības inženiera Iļjas Čaikovska un viņa otrās sievas Aleksandras, dzimušas Asjē (Assier), ģimenē. Mūziku Pēteris Čaikovskis sāka mācīties jau piecu gadu vecumā, spēlējot klavieres. Pie mājskolotājiem mācījās valodas, mūziku, uzvedību un manieres. 1850. gadā ģimene pārcēlās uz Pēterburgu, kur viņš mācījās tieslietu skolā. Šajā laikā iepazinās ar itāļu pedagogu Luidži Picioli, kurš viņu iepazīstināja ar Rosīni, Bellīni un Doniceti daiļradi. Čaikovska tēvs novērtēja dēla mīlestību pret mūziku un aizveda viņu pie Rūdolfa Kundingera — pazīstama klavierskolotāja no Nirnbergas. Jau 14 gadu vecumā, pēc mātes nāves, Čaikovskis uzrakstīja valsi viņas piemiņai.

1859. gadā viņš pabeidza Pēterburgas Tieslietu skolu, ieguva titulārpadomnieka pakāpi un vietu Justīcijas ministrijā, taču šis darbs viņu nesaistīja. 1862. gadā Čaikovskis iestājās tikko atvērtajā Sanktpēterburgas konservatorijā, lai nopietni nodotos kompozīcijai, mācījās pie Antona Rubinšteina. 1865. gadā beidza konservatoriju ar sudraba medaļu un uzsāka pedagoģisko darbu Maskavas konservatorijā. Šajā laika posmā viņš aktīvi piedalījās krievu inteliģences kultūras dzīvē. 1877. gads bija komponista lūzuma gads. Lielā pārslodze un neveiksmīgas laulības viņa homoseksualitātes dēļ izraisīja nervu satricinājumu. Šajā gadā viņš uzrakstīja operu „Jevgeņijs Oņegins”.

1870. gadu beigās viņš devās uz ārzemēm, kur uzstājās kā diriģents un iepazinās ar Johannesu Brāmsu, Edvardu Grīgu, Kamilu Sensānsu, Žilu Masnē. Milzīgus panākumus guva Čaikovska vadītie simfoniskie koncerti Berlīnē, Parīzē, Ženēvā, Londonā. 1885. gadā viņš tika ievēlēts par vienu no Krievu mūzikas biedrības Maskavas nodaļas direktoriem. 1891. gadā komponists pabija ASV. 1893. gadā viņam piešķīra Kembridžas Universitātes mūzikas doktora grādu.

Pēc atgriešanās no ārzemēm Čaikovskis dzīvoja Maidanovā un Kļinā Maskavas tuvumā un Pēterburgā. Miris Pēterburgā holēras epidēmijas laikā 1893. gada 6. novembrī, apbedīts Aleksandra Ņevska klosterī.

Muzikālais devums

Baleti

Pēteris Čaikovskis dzīves beigu posmā

Viens no populārākajiem žanriem, kuros rakstījis Čaikovskis, ir balets, kaut gan viņš tam pievērsās tikai dzīves pēdējos gados. Čaikovska baleta mūzika ir sava veida apvērsums šim žanram, jo mūzika nav vienkārši pavadījums, bet tā atklāj baleta saturu un darbojošos personu jūtas. Čaikovskis sacerējis trīs baletus:

• "Gulbju ezers", Čaikovska pirmais balets, pirmoreiz tika izrādīts Maskavas Lielajā teātrī 1877. gadā. Kā viņš pats rakstījis kādā vēstulē, šo darbu viņš uzņēmies rakstīt "daļēji naudas dēļ, daļēji tādēļ, ka sen vēlējies izmēģināt roku šajā žanrā". ^{[nepieciešama atsauce]}
• "Apburtā princese" — Čaikovskis šo savu darbu uzskatīja par vienu no saviem labākajiem. Pirmizrāde 1890. gadā Pēterburgas Marijas teātrī (Мариинский театр).
• "Riekstkodis" — Čaikovska pēdējais balets. Ar šo savu darbu Čaikovskis nebija apmierināts, taču tas visā pasaulē ir guvis ļoti lielu ievērību un atzinību. Latvijas Nacionālajā operā uzvests vairākas reizes (pirmizrāde 1928. gadā).

Operas

Čaikovskis savas dzīves laikā sacerēja desmit operas. Slavenākās no tām ir "Jevgeņijs Oņegins" un "Pīķa dāma".

• "Karavadonis" (Воевода, 1868)
• "Undīne" (Ундина, 1869)
• "Opričņiks" (Опричник, 1872)
• "Jevgeņijs Oņegins" (Евгений Онегин, 1878)
• "Orleānas jaunava" (Орлеанская дева, 1879)
• "Mazepa" (Мазепа, 1883)
• "Kurpītes" (Черевички, 1885), operas "Kalējs Vakula" (Коваль Вакула) pārstrādāts variants
• "Burve" (Чародейка, 1887)
• "Pīķa dāma" (Пиковая дама, 1890)
• "Jolanta" (Иоланта, 1891)

Operu "Jolanta" un "Pīķa dāma" libretus rakstīja P. Čaikovska brālis Modests Čaikovskis. Viņa sacerēto tekstu izmantojis arī Sergejs Rahmaņinovs operā "Frančeska da Rimini" (Франческа да Римини).

Simfoniskā mūzika

Čaikovskis sacerējis septiņas simfonijas:

1. Pirmā simfonija "Ziemas sapņi" Op. 13 (1866) sol minorā (g moll) — rakstīta uzreiz pēc tam, kad Čaikovskis kļuvis par profesoru Maskavas konservatorijā. Liriski žanrisks darbs.
2. Otrā simfonija "Dzērvīte" (starptautiski pazīstama arī ar nosaukumu "Mazā krievu simfonija") Op. 17 (1872—1879) do minorā (c moll) — ļoti dzīvespriecīga, daudz krievu tautas mūzikas citātu (tautas dziesma "Dzērvīte").
3. Trešā simfonija "Poļu simfonija" Op. 29 (1875) re mažorā (D dur) — piecdaļīga, kontrastē starp daļām un daļas ietvaros.
4. Ceturtā simfonija Op. 36 (1878) fa minorā (f moll) — vienīgā simfonija ar objektīvu tēmu — iešana tautas masās, tautas izglītošana. Cilvēka — likteņa tēma koncepcijas ziņā līdzinās Bēthovenam; risina tēmu par cilvēka vietu sabiedrībā. Veltīta un saistīta ar grāfieni fon Meku — vēstulēs viņai skaidro simfonijas saturu. Psiholoģiskā drāma.
5. "Manfreds" - nenumurēta simfonija (1885).
6. Piektā simfonija Mi minorā (1888).
7. Sestā simfonija "Patētiskā" Op. 74 (1893).

Arī:

1. Nepabeigta simfonija "Dzīve" (1892-1893).
2. Simfonija mi-bemola mažorā (1892-1893), ko autors iznīcināja, bet vēlākos gadsimtos to mēģināts rekonstruēt.

Kā arī vairākus skaņdarbus orķestrim, piemēram, uvertīru "1812. gads", uvertīras-fantāzijas "Romeo un Džuljeta", "Hamlets", fantāziju "Itāļu kapričo" un simfonisko poēmu "Frančeska da Rimini".

Skaņdarbu "Manfrēds" pielīdzina simfonijai, bet daļa mūzikas zinātnieku to neuzskata par tādu.

Koncerti solistam ar orķestri

• Trīs koncerti klavierēm ar orķestri.
• Koncerts vijolei ar orķestri.
• Koncerts čellam ar orķestri "Variācijas par rokoko tēmu".

Avoti

• Greenberg, Robert "Great Masters: Tchaikovsky -- His Life and Music^{[novecojusi saite]}"
• Holden, Anthony Tchaikovsky: : A Biography Random House; 1st U.S. ed edition (February 27, 1996) ISBN 0-679-42006-1
• Kamien, Roger. Music : An Appreciation. Mcgraw-Hill College; 3rd edition (August 1, 1997) ISBN 0-07-036521-0
• ed. John Knowles Paine, Theodore Thomas, and Karl Klauser (1891). Famous Composers and Their Works, J.B. Millet Company.
• Meck Galina Von, Tchaikovsky Ilyich Piotr, Young Percy M. Tchaikovsky Cooper Square Publishers; 1st Cooper Square Press ed edition (October, 2000) ISBN 0-8154-1087-5
• Meck, Nadezhda Von Tchaikovsky Peter Ilyich, To My Best Friend: Correspondence Between Tchaikovsky and Nadezhda Von Meck 1876-1878 Oxford University Press (January 1, 1993) ISBN 0-19-816158-1
• Poznansky, Alexander, Tchaikovsky's Last Days, Oxford University Press (1996), ISBN 0-19-816596-X
• Poznansky, Alexander Tchaikovsky: the Quest for the Inner Man Lime Tree (1993) ISBN 0-413-45721-4 (hb), ISBN 0-413-45731-1 (pb)
• Tchaikovsky, Modest The Life And Letters Of Peter Ilich Tchaikovsky University Press of the Pacific (2004) ISBN 1-4102-1612-8
• Tchaikovsky's sacred works by Polyansky Arhivēts 2007. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• Biography of Pyotr Ilyich Tchaikovsky at the John F. Kennedy Center for the Performing Arts
• Jelgavas Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotājas G. Paškovskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. prof. Andra Vecumnieka materiāli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēteris Čaikovskis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Čaikovska biogrāfija un bezmaksas ieraksti MP3 formātā Arhivēts 2006. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē.
• Mājaslapa par Čaikovski