Plūme

Plūme ir plūmju apakšģints (Prunus subg. Prunus) augļi, kas pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir kauleņi. Plūmju koki tiek kultivēti jau tūkstošiem gadu. Pasaulē vislielākais plūmju audzētājs ir Ķīna, kam seko Rumānija un Serbija.

Šis raksts ir par augli. Par cilvēkiem ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Plūme (uzvārds).

Zilas plūmes

Par plūmi dažreiz tiek saukti plūmju koki, tostarp, Latvijā audzētā mājas plūme (Prunus domestica).

Vēsture

Iespējams plūmes ir viens no vissenāk domesticētajiem augļu veidiem.^[1] Trīs visbiežāk kultivācijā audzētās plūmju sugas nav sastopamas savvaļā vai ir sastopamas tikai cilvēku apmetņu tuvumā: par mājas plūmes (Prunus domestica) izcelsmes vietu tiek uzskatīta Austrumeiropa un Kaukāza kalni, savukārt Prunus salicina un Prunus simonii sugām izcelsmes vieta ir Ķīna.^[1][2] Plūmju augļu paliekas ir atrastas neolīta laikmeta apmetņu arheoloģiskajos izrakumos kopā ar olīvām, vīnogām un vīģēm.

Apraksts

Plūmju sugas ir ļoti daudzveidīgas. Komerciāli audzētie plūmju koki ir vidēji lieli, tiem parasti tiek apgriezti vainagi, lai tie nepārsniegtu 5—6 metru augstumu. Kokam ir vidēja izturība.^[3] Bez apgriešanas koki var sasniegt 12 metru augstumu un izvērsties 10 metru platumā. Plūmju koki zied dažādos mēnešos dažādās pasaules daļās; piemēram, aptuveni janvārī Taivānā un aprīļa sākumā Apvienotajā Karalistē.^[3]

Augļi parasti ir vidēja izmēra, 2—7 centimetru diametrā, lodveida līdz ovāli. Plūme ir kaulenis — sulīgā un stingrā augļapvalka iekšpusē ir viena sēkla, kuru ieskauj ciets sēklapvalks. Augļa miza ir gluda, dabīgi vaskaina. Atkarībā no sugas vai šķirnes, augļu miza var būt dažādās krāsās — zilā, violetā, sarkanā, u.c. krāsās.