Programmatūras licence
nosaka programmatūras lietošanas un/vai pārdalīšanas noteikumus From Wikipedia, the free encyclopedia
Programmatūras licence ir lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību. Programmas licence var būt ļoti atšķirīga, jo tās izstrādātājs var ņemt jau gatavus paraugus vai sastādīt to pats. Parasti licencē iekļauj informāciju par licences tipu, lietotāja izmantošanas ierobežojumiem un izplatīšanas tiesībām, kā arī izstrādātāja autortiesībām un garantijām.[1]
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Īpašniekprogrammatūra ir programmatūra, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam.[2] Īpašniekprogrammatūras kods paliek tikai izstrādātāja rīcībā, citiem tas nav pieejams, tāpēc ir visai ierobežotas iespējas izpētīt, kā konkrētā programmatūra darbojas, un ieviest tajā kādas izmaiņas. Lietotājam tad nākas pieņemt izstrādātāja noteikumus, to vidū iespējamos ierobežojumus, kas ir saistīti ar programmatūras lietojumu.[3]
Īpašniekprogrammatūru tās veidotājs var izvēlēties izplatīt bez maksas, tomēr šis modelis plaši tiek izmantots komerciālajā jomā – par programmatūras lietošanu var būt jāmaksā, t. i., jānopērk licence. Šādi īpašniekprogrammatūras piemēri ir operētājsistēmas, biroja programmatūra u. c. [3]
Brīvā programmatūra (angļu: free-software license) ir programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. Savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un ka programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas.[4]
Atklātā pirmkoda programmatūra (angļu: open source software license) ir programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī lietotājiem. Parasti ir bezmaksas, un tās ļauj veikt grozījumus, izplatīšanu un komerciālu lietošanu, nemaksājot sākotnējam autoram. Pastāv arī licences ar ierobežojumiem, piemēram, ļauj mainīt pirmkodu tikai personiskai lietošanai, vai pieļauj tikai nekomerciālu izplatīšanu.[1] Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un izmantotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemēru var minēt operētājsistēmu Linux.[5]
Atklātā koda programmatūras veidotāji interesentiem dara zināmu arī pirmkodu – komandas, kas ir sarakstītas kādā no programmēšanas valodām un ko var transformēt mašīnkodā, kuru saprot dators. Pirmkoda pieejamība citiem ļauj programmu ne tikai attīstīt, bet arī pārliecināties, ka programmā nav iekļauta kāda nevēlama darbība, piemēram, lietotāja informācijas vākšana. Nozīmīgākie atklātā koda programmatūras piemēri top, sadarbojoties programmatūras entuziastiem vai organizācijām. Spilgtākais piemērs ir Linux, uz kura kodola pamata ir radītas neskaitāmas operētājsistēmas, kuru izstrādātāji tajās var ietvert kādas sev un saviem klientiem svarīgas specifiskas iezīmes vai iespējas. Līdzīgā kārtā eksistē arī daudzas interneta pārlūkprogrammas, kas ir balstītas uz populāro Mozilla Firefox, un no sākotnējā pārlūka tās var atšķirties gan sīkumos, gan būtiskos aspektos.[3]
Latvijas Universitāte ir aprakstījusi šādus programmatūras tipus, kas var būt gan īpašniekprogrammatūra, gan brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra.[1]
Izplatāmprogrammatūra
Izplatāmprogrammatūra (angļu: shareware) ir programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas. Izplatāmprogrammatūru var lejupielādēt no interneta vai arī tā var tikt izplatīta kompaktdiskos. Šāda veida programmatūra var tikt instalēta par brīvu un lietota noteiktu laiku. Lai turpinātu izmantot programmu pēc noteiktā laika perioda, ir nepieciešama reģistrācija, parasti par maksu, kas nodrošina tiesības saņemt programmas uzlabojumus un atbalstu. Lai gan šādu programmatūru var kopēt un dalīties ar to ar draugiem un kolēģiem, viņiem arī būs jāveic reģistrācija, lai to turpmāk lietotu likumīgi. Ja pēc noteiktā laika perioda programma netiek reģistrēta, tās turpmāka lietošana ir nelikumīga, un to būs jāatinstalē, kā tas piemēram ir ar arhivēšanas programmām WinZip un WinRar.
Brīvprogrammatūra
Bezmaksas programmatūra jeb brīvprogrammatūra (angļu: freeware) ir datorprogramma, ko lietotājs var izmantot bez maksas. Programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē, piemēram, nedrīkst to pārdot. Bezmaksas programmatūras piemēri — arhivēšanas programma IzArc, datņu atjaunošanas programma Recuva.
Demonstrācija
Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu.
Komercprogrammatūra
Komercprogrammatūra ir programmatūra, kas ir jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas, atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku. Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Microsoft Windows un biroja lietotņu pakotni Microsoft Office.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
