Semītu valodas
afroaziātu valodu saimes atzars From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā. Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda (ieskaitot visas varietātes), kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni cilvēku,[1] amharu valoda (27 miljoni),[2][3] tigrinja (ap 6,7 miljoniem), ivrits (ap 7 miljoniem) un aramiešu valoda.
Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļu rakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.
Remove ads
Semītu pirmvaloda
Agrīnākie semītu valodu iezīmju apliecinājumi datējami ap 23. gadsimtu p.m.ē. akadiešu valodā. Iespējami semītu valodas lietotāju agrīnie pieraksti pirmkanaaniešu alfabētā datējami ap 1800. gadu p.m.ē. Semītu pirmvaloda varētu būt lietota no apmēram 4. gadu tūkstoša p.m.ē., apmēram vienlaicīgi ar indoeiropiešu pirmvalodu.
Termins "semītu" cēlies no Bībelē aprakstītā Noasa dēla Sema vārda.
Remove ads
Semītu valodu iedalījums
- austrumsemītu valodas (mirušas)
- rietumsemītu valodas
- centrālās semītu valodas
- arābu valoda
- ziemeļrietumsemītu valodas
- kanaaniešu valoda
- ivrits (ebreju valoda)
- aramiešu valoda
- sīriešu valoda
- Ugaritas valoda
- dienvidu semītu valodas
- amharu valoda (etiopiešu valoda)
- tigrinja
- dienvidarābu valoda
- centrālās semītu valodas
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads