Skylab

Skylab bija ASV pirmā orbitālā stacija, ko Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) palaida 1973. gadā. Staciju apmeklēja trīs ekspedīcijas. 1979. gadā Skylab nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Skylab
Operators	NASA
Starts	14.05.1973. 17:30 UTC
Starta vieta	Kenedija kosmosa centrs LC-39A  ASV
Nesējraķete	Saturn V (divas pakāpes)
Beigu datums	11.07.1979.
NSSDC ID	1973-027A
SCN	06633
Masa	68 175 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	LEO
Slīpums	50°
Periods	93,4 min
Apogejs	442 km
Perigejs	434 km

Konstrukcija

Skylab uzbūve

Kosmiskā stacija tika veidota uz nesējraķetes Saturn V trešās pakāpes S-IVB (sērijas numurs 212) bāzes. Raķešpakāpes iekšiene tika iekārtota piemērota dzīvošanai. Ārpuse bija pārklāta ar siltumizolācijas un mikrometeorīdu aizsardzības pārklājumu.

Stacija sastāvēja no piecām daļām:

• Apollo Telescope Mount (ATM), Saules observatorija ar astoņiem instrumentiem un četriem saules bateriju paneļiem; uzmontēta uz MDA un AM.
• Multiple docking adapter (MDA), modulis ar divām pieslēgvietām kosmosa kuģiem; izvietots AM galā.
• Airlock module (AM), slūžu kamera; izvietota starp MDA un OWS.
• Instrument unit (IU), instrumentu nodalījums gredzena formā; izmantots tikai stacijas iedarbināšanas sākuma posmā.
• Orbital workshop (OWS), orbitālā darbnīca ar laboratorijām un vietām apkalpes dzīvošanai. Pie OWS bija piemontēti vēl divi saules bateriju paneļi (viens no tiem zaudēts palaišanas laikā).

Stacijas resursi nodrošināja trīs apkalpes locekļu uzturēšanos 84 diennaktis.

Lidojuma gaita

Skylab tika palaista 1973. gada 14. maijā 17:30 UTC ar modificētu nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra Kanaveralas zemesragā. Pēc stacijas ievadīšanas orbītā izrādījās, ka ir atdalījies mikrometeorīdu aizsardzības pārklājs. Tas savukārt ir norāvis vienu saules bateriju paneli, bet otru nosprostojis tā, ka tas nav atvēries. Stacijā bija kritiski zema temperatūra un nedarbojās termoregulācija.

Pēc sākotnējā plāna diennakti pēc Skylab palaišanas būtu startējusi pirmā ekspedīcija ar apkalpi Čārlzs Konrāds, Džozefs Kervins un Pols Veics. Lai glābtu staciju, īsā laikā tika izgatavots ekrāna aizvietotājs — pārklājs uz četriem izvēršamiem stieņiem.

Pirmā ekspedīcija Skylab 2 (Konrāds, Kervins un Veics) startēja 1973. gada 25. maijā. Triju ārpuskuģa aktivitāšu laikā kosmonauti izvērsa iestrēgušo saules bateriju paneli un uzstādīja siltumaizsardzības pārklāju.

Otrā ekspedīcija Skylab 3 (Elans Bīns, Ouens Geriots un Džeks Lousma) sākās 1973. gada jūlijā un ilga 59 dienas. Apkalpe veica zinātniskos eksperimentus medicīnā, bioloģijā, Saules un Zemes novērojumus, u.c. Veiktas trīs iziešanas kosmosā, uzstādot otro siltumaizsardzības pārklāju un veicot citus uzdevumus.

Trešā ekspedīcija Skylab 4 (Džeralds Kerrs, Edvards Gibsons un Viljams Pougs) sākās 1973. gada novembrī un ilga 84 dienas. Veiktas četras iziešanas kosmosā.

Pilotējamo lidojumu uz Skylab kopsavilkums

Kosmosa kuģis	Apkalpe	Starta datums	Saslēgšanās ar staciju	Atvienošanās no stacijas	Nolaišanās datums	Lidojuma ilgums
Skylab 2	Čārlzs Konrāds Džozefs Kervins Pols Veics	1973. gada 25. maijā	1973. gada 26. maijā	1973. gada 22. jūnijā	1973. gada 22. jūnijā	28 d 49 min
Skylab 3	Elans Bīns Ouens Geriots Džeks Lousma	1973. gada 28. jūlijā	1973. gada 28. jūlijā	1973. gada 25. septembrī	1973. gada 25. septembrī	59 d 11 h 9 min
Skylab 4	Džeralds Kārs Edvards Gibsons Viljams Pougs	1973. gada 16. novembrī	1973. gada 16. novembrī	1974. gada 8. februārī	1974. gada 8. februārī	84 d 1 h 15 min

Kopš 1974. gada februāra Skylab darbojās bez cilvēku klātbūtnes. 1974. gadā bija plānota vēl viena 20 dienu ekspedīcija Skylab 5, kuras laikā stacija tiktu pacelta augstākā orbītā, lai saglābtu Skylab līdz Space Shuttle kosmoplānu lidojumu sākumam. Misija Skylab 5 tomēr tika atcelta.

Pēc 1974. gada aprēķiniem Skylab noturētos orbītā līdz 1980. gadu sākumam. Pieaugušās Saules aktivitātes dēļ Zemes atmosfēra izpletās, tādējādi stacijas orbītas augstums samazinājās straujāk. 1977. gada beigās NORAD prognozēja Skylab noiešanu no orbītas 1979. gada vidū. Lai arī NASA plānoja Space Shuttle pirmo lidojumu 1978. gadā, tā izstrāde aizkavējās, un vairs nebija cerību pacelt Skylab augstākā orbītā.

Skylab no orbītas nogāja 1979. gada 11. jūlijā. Dažas stundas pirms tam lidojuma vadības kontrolieri noorientēja staciju tā, lai minimizētu risku tās nokrišanai uz apdzīvotiem rajoniem. Ieiešana atmosfēras blīvajos slāņos notika aptuveni 16:37 UTC. Stacijas nesadegušās daļas nokrita Rietumaustrālijā, uz dienvidrietumiem no Pērtas.

Skatīt arī

• Saljut-1

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab.

NASA

• NASA History Series Publications Arhivēts 2012. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. (many of which are on-line)
  • EP-107 Skylab, a guidebook (1973) 1
  • SP-4011 Skylab, a Chronology (1977) 1
  • SP-4208 Living and Working in Space: A History of Skylab (1983)
  • SP-400 Skylab, Our First Space Station Arhivēts 2013. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (1977)
  • SP-401 Skylab, Classroom in Space (1977)
  • SP-399 Skylab EREP Investigations Summary (1978)
  • SP-402 A New Sun: Solar Results from Skylab Arhivēts 2013. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (1979)
  • SP-404 Skylab's Skylab's Astronomy and Space Sciences (1979)
• Skylab: Four Rooms Earth View - NASA Educational Film YouTube
• Airlock Module under construction (1971) (Medium)
• Airlock and Docking Module together (1972) (Medium)
• Skylab Crew Quarters Illustration Arhivēts 2011. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Apollo (in foreground) and Skylab space food Arhivēts 2011. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. (M487)

Citi

• Skylab Gunter Dirk Krebs