| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|
 | Somenlinnas nocietinājumi | Usimā
60°8′53″N 24°59′11″E | 1991 | Kultūra | iv | Nocietinājumi tika izveidoti 18. gadsimta otrajā pusē, kad Somijas teritoriju bija pakļāvusi Zviedrija. Tie atrodas pie ieejas Helsinku ostā un ir interesants piemērs Eiropas militārajai arhitektūrai[2]. | 583 |
 | Petejevesi Vecā baznīca | Vidussomija
62°15′0″N 25°11′2″E | 1994 | Kultūra | iv | Petejevesi Vecā baznīca, kas adrodas Vidussomijā celta no guļbaļķiem no 1763. līdz 1765. gadam. Baznīca ir tipisks luterāņu arhitektūras tradīciju piemērs, kas ir unikāla Austrumu Skandināvijā. Baznīca apvieno renesanses koncepciju ar vecajām formām, kas izriet no gotikas stilā veidotajām velvēm[3]. | 584 |
 | Vecā Rauma | Satakunta
61°7′42″N 21°30′42″E | 1991 | Kultūra | iv, v | Rauma atrodas pie Botnijas līča un ir viena no vecākajām ostām Somijām. Pilsēta veidota ar franciskāņu klosteri, kura centrālais objekts ir 15. gadsimta Svētā Krusta baznīca. Rauma ir izcils piemērs koka arhitektūrai Ziemeļvalstu kontekstā. Lai gan 17. gadsimtā pilsētu nopostīja ugunsgrējs, tā ir saglabājusi savu seno arhitektūras mantojumu[4]. | 582 |
 | Verlas kokapstrādes un kartona fabrika | Kimenlākso
61°3′43″N 26°38′27″E | 1996 | Kultūra | iv | Verlas kokapstrādes un kartona fabrika un ar to saistītā apdzīvotā vieta ir izcils, labi saglabājies, piemērs lauku mazo rūpnīcu apmetnēm, kas saistītas ar celulozes, papīra un kartona ražošanu, kas Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā uzplauka 19. un 20. gadsimtā. Tikai nedaudzas šādas apmetnes ir saglabājušās līdz mūsdienām[5]. | 751 |
 | Sammallahdenmeki — Bronzas laikmeta apbedījuma vieta | Satakunta
61°7′10″N 21°46′30″E | 1999 | Kultūra | iii, iv | Šajā bronzas laikmeta apbedījumu vietā ir vairāk nekā 30 granīta apbedījumi, kas sniedz ieskatu bēru tradīcijās, sociālajā un reliģiskajā struktūrā Ziemeļeiropā vairāk nekā pirms 3000 gadiem[6]. | 579 |
 | Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs | Pohjanmā
63°18′0″N 21°18′0″E
(kopā ar  Zviedriju) | 2000 (paplašināts 2006) | Daba | viii | Augstais krasts (Zviedrija) un Kvarkena arhipelāgs (Somija) atrodas Baltijas jūras ziemeļu daļā Botnijas līcī. Arhipelāgs atrodas uz 5600 salām, kas veidojušās ledus segai kūstot, 10 000 līdz 24 000 gadus senā pagātnē. Apkārtnē ir unikāla daba ko veidojis ledājs un ir redzamas tā atstātās pēdas. Arhipelāgā ir vairākas nelielas salas, līči, ezeri, pārpurvojušās teritorijas. Augstais krasts ir 285 augsts veidojums, kas veidojies pirms 9600 gadiem atkāpjoties ledājam[7]. | 898 |
 | Strūves ģeodēziskais loks | Lapzeme, Vidussomija un Usimā
68°40′57″N 22°44′45″E
66°23′52″N 23°43′31″E
65°49′48″N 24°09′26″E
61°55′36″N 25°32′01″E
60°42′17″N 26°00′12″E
60°16′35″N 26°36′12″E
(kopā ar  Igauniju,  Baltkrieviju,  Lietuvu,  Norvēģiju,  Moldovu,  Krieviju,  Latviju,  Ukrainu un  Zviedrija) | 2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Somijas teritorijā atrodas 6 punkti[8]. | 1187 |
|
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts
