Vecais režīms

Vecais režīms (franču: Ancien Régime) bija politiskais un sociālekonomiskais režīms, kas pastāvēja Francijas Karalistē aptuveni no 16. gadsimta beigām un 17. gadsimta sākuma līdz Franču revolūcijai.

Francijas karalis Luijs XIV, kura valdīšanas laikā Vecais režīms ieguva absolūtisma pārvaldes formu

Vecajam režīmam bija raksturīga stingra sociālā struktūra:

• Pirmā kārta. To veidoja garīdzniecība, kurai bija ievērojama reliģiskā un politiskā vara. Viņi nemaksāja nodokļus un bija atbrīvoti no daudziem uzliktajiem pienākumiem;
• Otrā kārta. Muižniecība, kurā ietilpa aristokrāti, lordi un citas priviliģētas personas. Tie ieņēma svarīgus amatus valdībā un armijā, kā arī bija atbrīvoti no nodokļiem;
• Trešā kārta. Šī kārta pārstāvēja lielāko daļu iedzīvotāju, tostarp zemniekus, amatniekus, tirgotājus un pilsētniekus. Viņi bija spiesti maksāt lielākus nodokļus.

Francijas ekonomika šajā periodā saskārās ar ievērojamām problēmām — karu izraisītas finanšu krīzes, monarhijas pārmērīgi lieli izdevumi un neefektīva nodokļu sistēma, kas apgrūtināja iedzīvotājus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vecais režīms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)