From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Ventspils brīvosta ir osta, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens Latvijas osta. Ostas teritorijas kopējā platība ir 2 451,39 ha. Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils osta ir viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā, atrodoties vadošo Eiropas ostu saraksta pirmajā divdesmitniekā.[1] 1997. gadā Ventspils osta ieguva brīvās ekonomiskās zonas statusu, kas darbojās kā investīciju piesaistes faktors un rezultējās nodokļu atvieglojumos uzņēmumiem.
| Ventspils brīvosta | |
|---|---|
 | |
  Ventspils brīvosta | |
| Atrašanās vieta | |
| Valsts |
 Latvija |
| Atrašanās vieta | Ventspils |
| Koordinātas | 57°24′5.15″N 21°32′21.69″E |
| Informācija | |
| Pārvaldnieks | Ventspils brīvostas pārvalde |
| Ostas teritorija | 2451,39 ha |
| Akvatorija | 242.60 ha |
| Brīvā teritorija | 500 ha |
| Kopējais piestātņu garums | 10 910 m |
| Maksimālais ostas dziļums | 17,5 m |
| Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes | 15,0 m |
| Piestātņu skaits | 57 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
Ventspils osta ir multimodāla Latvijas osta jebkurai kravai. 1998. gadā tika veikta ostas akvatorijas būtiska padziļināšana, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5 m šķidro kravu rajonā un nodrošinot iespēju apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos Aframax tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beramkravu un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums līdz 16 m nodrošina iespēju apkalpot Panamax tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.
Sākot ar 2002. gadu Ventspils brīvosta attīsta industrializācijas procesu.
Financial Times grupas daļa FDI Intelligence publicējusi pētījumu “Brīvās ekonomiskās zonas 2020”. Ventspils brīvosta iekļauta pasaules perspektīvāko brīvo ekonomisko zonu desmitniekā, saņēmusi otru labāko vērtējumu Eiropas reģionā, nosaukta par labāko vietu lielo nomnieku biznesa attīstībai Eiropā, saņēmusi atzinību par specializāciju IT jomā, kā arī speciālbalvu par viedu attīstības stratēģiju īstenošanu.
Ventspils ostu pārvalda Ventspils brīvostas pārvalde, kura atrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.[2]
Ventspils brīvostas darbību nosaka:
Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģiskie mērķi ir:
Ventspils ostas nākotnes perspektīvas ir saistītas ar Ziemeļu ostas paplašināšanu jūras virzienā, kam ir atvēlēti 100 ha.
Ventspils osta darbojas kā reģiona ekonomikas attīstītājs, atbalstot uzņēmumus, kas specializējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu radīšanā.
Ventspils ostā ir pieejami visi šķidro un sauso beramkravu un ģenerālkravu apstrādes veidi, kā arī kuģu pakalpojumi, no kuriem lielāko daļu nodrošina privāti uzņēmumi, kas darbojas ostas teritorijā, un tie ir šādi:
Ventspils osta iekļaujas transporta plūsmā starp ES un NVS valstīm un ir TEN-T transporta pamattīkla osta.
Ventspils ir Eirāzijas transporta sistēmā integrētā Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora sastāvdaļa. Caur Ventspili ved Eiropas nozīmes divjoslu E-22 autoceļš, Ventspils brīvostas teritorijā atrodas arī Ventspils lidosta. Ventspils atrodas ~ 2 stundu braucienā no Latvijas lielākā gaisa satiksmes centra - Starptautiskās lidostas Rīga (RIX).[3]
Ventspils osta nodrošina prāmju līniju no Ventspils uz Zviedriju (Nīneshamna). Kopš 2010. gada prāmju pasažieru skaits ir desmitkāršojies,[4] kā arī būtiski pieaudzis vieglo auto un citu kravu pārvadājumu apjoms.
Regulārus kravu un pasažieru pārvadājumus nodrošina lielākais prāmju operators Eiropā - Stena Line.
Savulaik - no 2006. līdz 2008. gadam - veikti prāmju reisi uz Mentu Igaunijā. Prāmju satiksmi veica Saaremaa Laevakompanii meitas uzņēmums SSC Ferries ar prāmi MS Scania.
Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Ventspils brīvostas uzņēmumiem, izpildot noteiktus kritērijus, var tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tiešie nodokļu atvieglojumi nekustamajam īpašumam un uzņēmuma ienākuma nodoklim var sasniegt 80%, savukārt investīciju summas kompensācijas apjoms - 35% (55% mazajiem uzņēmumiem, 45% vidējiem uzņēmumiem).[5]
Ventspils brīvostā vairāk kā 500 ha paredzēti rūpnieciskajai ražošanai. Ventspils industriālā parka teritorija ir pielāgojama investoru ražošanas iecerēm un ir nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru ražošanas uzsākšanai (gatavas ražošanas telpas, elektroenerģija, jaudīgas IT, telekomunikācijas). Zemes nomas maksu pielāgo 0.25-0.5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ar atpirkšanas tiesībām. Uzņēmumu darbības sākumposmā ir pieejams Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora atbalsts infrastruktūras un pakalpojumu jomā.[6]
Ventspilī pieejams multilinguāls darbaspēks. Viena no prestižākajām profesionālās izglītības un tālākizglītības iestādēm - Ventspils Tehnikums-Ziemeļkurzemes kompetences centrs un Ventspils Augstskola veic dažādu līmeņu speciālistu apmācību metālapstrādes, mehatronikas, inženiermehānikas, automehānikas, enerģētikas, elektronika, IT, telekomunikācijas, radioastronomijas, inženierzinātnes, mašinbūves u.c. nozarēs. Ventspils industriālajā zonā ir teicama IKT (Informāciju komunikāciju tehnoloģijas) infrastruktūra un labvēlīgi nosacījumi jaudīgu datu centru attīstībai.
| Uzņēmums | Gads | Valsts | Darbības lauks |
|---|---|---|---|
| ARBO Windows | 2014 | Latvija | koka logu, durvju un fasāžu ražošana; būvniecība |
| Baltic Forest Trading | 2004 | Zviedrija | kokapstrāde; celtniecības materiāli |
| Bio-Venta | 2008 | Latvija | biodīzeļdegvielas ražošana |
| Bucher Municipal | 2005 | Šveice | komunālo automašīnu ražošana |
| Diana Sveces | 2004 | Dānija | sveču ražošana |
| EUROLCDS | 2013 | Latvija, Zviedrija | šķidro kristālu displeju produktu ražošana |
| Forta Prefab | 2015 | Latvija | ēku moduļu ražošana |
| FROLI Baltic | 2006 | Vācija | poliuretāna izstradājumu ražošana |
| HansaMatrix Ventspils | 2005 | Latvija | elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana |
| Hydraulik Bauteile Baltic | 2008 | Vācija | hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana |
| IMMER Digital | 2017 | fleksiblo iepakojumu ražošana | |
| Kurzemes granulas | 2003 | Latvija | kokskaidu granulu ražošana |
| Malmar Sheet Metal | 2006 | Beļģija | mašīnbūves metālapstrāde |
| Pobeda Confectionery | 2014 | Krievija | šokolādes ražošana |
| SQUALIO | 2013 | Latvija | programmatūras risinājumu testēšana |
| Ventspils Augsto tehnoloģiju parks | 2005 | Latvija | atbalsta pakalpojumi augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai |
| Ventspils elektronikas fabrika | 2005 | Latvija | elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana |
| Ventspils metināšanas rūpnīca | 2012 | Ukraina | lielizmēra metāla konstrukciju ražošana |
| Ventspils-Andren | 2009 | Latvija | stiklaplasta lielgabarīta rūpniecisko iekārtu ražošana |
Ventspils ostas termināļi nodrošina visus lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Lejamkravu maksimālais dziļums ir 17,5 m, iegrime 15 m, kuģu garums 275 m. Beramkravu maksimālais dziļums ir 16 m, iegrime - 15 m un garums - 240 m. Ģenerālās, ro-ro, konteinerkravas maksimālais dziļums ir 14,5 m, iegrime - 14,1 m, kuģu garums - 240 m.[8]
| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Baltic Juice Terminal | 2006 | pārtikas un lopbarības lejamkravas |
| Vars | 1991 | ķīmiskie produkti |
| Ventall Termināls | 2004 | ķīmiskie produkti, naftas produkti |
| Ventamonjaks | 2006 | amonjaks, ķīmiskie produkti, naftas produkti |
| Ventbunkers | 1994 | dīzeļdegviela, mazuts, naftas produkti |
| Ventspils Nafta Termināls | 1961 | naftas produkti |
| VK Terminal Services | 2006 | naftas produkti |
| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Baltic Coal Terminal | 2008 | ogles |
| Eurohome Latvia | 2007 | ģenerālkravas, beramkravas, metāla sakausējumi |
| Kālija parks | 1993 | minerālmēslojumi |
| Ventspils Grain Terminal | 2005 | labība |
| Ventspils Tirdzniecības osta | 1994 | ogles, metāla sakausējumi, dzelzsrūda, kūdra, jēlcukurs |
| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Noord Natie Ventspils Terminals | 2000 | konteinerkravas, ro-ro, kokmateriāli |
| Reefer Cargo Terminal | 2011 | saldētie produkti |
| Ventplac | 1995 | beramkravas, kūdra, apaļkoksne, kokmateriāli, šķelda |
Ventspils brīvostā 24/7 pieejami visi servisa pakalpojumi: 15 visu veidu kravu termināļi, 16 kuģu aģentūras, regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju, kuģu bunkurēšana, velkoņu, loču, kuģu remonta, ūdenslīdēju, atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas u.c. pakalpojumi.
Pirmās rakstiskās liecības par Ventspils ostu ir datētas ar 1263. gadu. Tirdzniecības kuģu vajadzībām 13. gadsimtā tika izveidota vienkārša kuģu piestātne.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā no 1642. līdz 1682. gadam Ventspils kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galveno ostu. Aktīvi darbojās kuģu būvētavas, kur tikai pārdoti vairāk kā 135 kuģi. Neaizsalstošās ostas dēļ 18. gadsimta beigās strauji pieauga Krievijas Impērijas preču imports un eksports caur Ventspils ostu. 19. gadsimtā Ventspils ostā tika izbūvēti un ierīkoti moli, jaunas piestātnes, noliktavas, pagrabi, ar japāņu iekārtām aprīkoti elevatori un graudu katli. 20. gadsimta sākumā Ventspils iekļāvās Krievijas dzelzceļa tīklā, apsteidzot Liepāju kravu pārvadājumu ziņā.
Ventspils osta savu nozīmību zaudēja Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, bet 1960. gados Ventspils atguva tranzīta centra statusu.
1990. gadu otrajā pusē sākās Ventspils ostas restrukturizācija. Ostas administrācija (kopš 1997. gada - Ventspils brīvostas pārvalde) kļuva par ostas teritorijas apsaimniekotāju un attīstītāju. Kopš 1997. gada SEZ (speciālās ekonomiskās zonas) statuss uzņēmumiem deva iespēju saņemt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un attīstīties labvēlīgā investīciju vidē. 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka paplašināt ostas industriālo zonu, piesaistot darbībai Ventspilī rūpnieciskos ražotājus.[9]
