Voldemārs Matvejs

Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877—1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.

Voldemārs Matvejs
Voldemārs Matvejs ap 1912. gadu.
Dzimis	1877. gada 13. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1914. gada 16. maijā (36 gadu vecumā) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Tautība	latvietis
Nozares	glezniecība
Mākslas virziens	modernisms

Dzīvesgājums

Dzimis 1877. gadā Rīgā, mācījās V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā, 1902. gadā Matveju par gleznu "Bērzi saules rietā" apbalvoja ar zelta medaļu un šo darbu iekļāva Baltijas ceļojošo izstāžu biedrības izstādē. 1905. gadā Matvejs turpināja mākslas studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēterburgā viņš organizēja mākslinieku grupu "Jaunatnes savienība", kuras pamatprincipus izklāstīja rakstos "Krievu secesija" un "Jaunās mākslas principi". Grupa atzina modernisma mākslu (fovismu, kubismu, postimpresionismu), kā arī prerafaelītus un krievu ikonu glezniecību. Matvejs nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem (no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla"). Matvejs rakstīja apcerējumus par faktūru.

Matvejs gleznojis ainavas ("Dārzs"), Pēterburgas skatus ("Ziema Pēterburgā"), folkloras motīvus ("Senatne"), viduslaiku ikonu iedvesmotas gleznas ("Golgāta", "Guldīšana kapā").

Miris 1914. gadā, apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.

Galerija

• 
  Krustā sistais (1910)
• 
  Septiņas princeses (ap 1910.g.)
• 
  Senatne (ap 1910.g.)
• 
  Studija. Itālijas motīvs. Dzeltenais laukums. (1911.g.)