Zaporižja

Zaporižja^[2] (ukraiņu: Запоріжжя) ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala un Zaporižjas rajona centrs. Izvietojusies apgabala ziemeļos Dņepras upes krastā 540 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Liels ekonomikas centrs. Lielākie rūpniecības uzņēmumi ir autobūves uzņēmums ZAZ, aviācijas dzinēju uzņēmums Motor Sich, Dņipro HES.

Zaporižja
pilsēta
Запоріжжя
Karogs Ģerbonis
Zaporižja Rādīt kartē "Ukraina" Zaporižja Rādīt kartē "Zaporižjas apgabals"
Koordinātas: 47°50′16″N 35°8′18″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Zaporižjas apgabals
Rajons	Zaporižjas rajons
Dibināta	1770. gadā
Pilsēta no	1806. gada
Platība
• Kopējā	240 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
• kopā	710 052
• blīvums	3 191,1/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	69000—69499
Tālruņu kods	+380 61(2)
Mājaslapa	www.meria.zp.ua/test/
Zaporižja Vikikrātuvē

Vēsture

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka 1550. gadā Aizkrāces kazaku atamans Dmitrijs Višņeveckis Dņepras Horticas salā nodibināja Zaporižjas Seču, kura kļuva par kazaku republikas ar tādu pašu nosaukumu galvaspilsētu. 1713. gadā, Lielā Ziemeļu kara laikā, Zaporižjas kazaku republika kļuva atkarīga no Osmaņu impērijas. 18. gadsimta beigās kazaku teritorija nokļuva Krievijas sastāvā. 1770. gadā šeit nodibināja Aleksandrovskas cietoksni, kurš 1806. gadā kļuva par Aleksandrovskas (Олександрівськ) pilsētu. 1921. gadā Aleksandrovsku pārdēvēja par Zaporižju. 1927. gadā, pamatojoties uz GOELRO plānu, Zaporižjā sāka PSRS pirmās lielās hidroelektrostacijas Dņeprogesa celtniecību. Šo celtniecību plaši izmantoja padomju saimniecības attīstības propagandai. Stacijas pirmā kārta tika atklāta 1932. gadā. Zaporižjā arī uzbūvēja vairākas lielas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas.