Ķelti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķelti (grieķu: Κελτοί, latīņu: Celtae) bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ķelti" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ķeltu priekšteči parādījās Centrālās Eiropas dienvidu daļā (Bohēmijā, Austrijas ziemeļu daļā, Bavārijā) ap 6. gadu simtu p.m.ē., lai gan atsevišķi pētnieki specifisku ķeltu kultūru sāk identificēt no apmēram 1200. gada p.m.ē. Ķelti pakāpeniski izplatījās pārējā subkontinenta teritorijā, līdz 1. gadu tūkstoša p.m.ē. 2. pusē tie jau dominēja lielā daļā Eiropas — mūsdienu Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas un Francijas teritorijās, vēlāk arī Ziemeļitālijā, Balkānos un pat Turcijas centrālajā teritorijā. To kultūra, valoda, reliģija, paradumi būtiski ietekmēja pārējās Eiropā uz ziemeļiem no Alpiem dzīvojošās tautas.