leto

參見：Leto、letó、léto、lěto、lēto、łeto 和 лето

拉丁語

發音

• (古典拉丁語) 國際音標^(幫助): [ˈɫeː.toː]
• (教會拉丁語) 國際音標^(幫助): [ˈlɛː.t̪o]

動詞

lētō (現在不定式 lētāre，完成主動式 lētāvī，目的動名詞 lētātum)；第一類變位

1. 殺
   • 9 CE, Ovid, Ibis 503:

     Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.

     那头杀死了来古格士之子、从树上诞生的人——敏锐的伊德蒙的野猪，也会把你们撕成碎片！

變位

    lētō (第一類變位)的變位

直陳語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	lētō		lētās		lētat		lētāmus		lētātis		lētant
	未完成過去時	lētābam		lētābās		lētābat		lētābāmus		lētābātis		lētābant
	將來時	lētābō		lētābis		lētābit		lētābimus		lētābitis		lētābunt
	完成時	lētāvī		lētāvistī		lētāvit		lētāvimus		lētāvistis		lētāvērunt, lētāvēre
	過去完成時	lētāveram		lētāverās		lētāverat		lētāverāmus		lētāverātis		lētāverant
	將來完成時	lētāverō		lētāveris		lētāverit		lētāverimus		lētāveritis		lētāverint
被動	現在時	lētor		lētāris, lētāre		lētātur		lētāmur		lētāminī		lētantur
	未完成過去時	lētābar		lētābāris, lētābāre		lētābātur		lētābāmur		lētābāminī		lētābantur
	將來時	lētābor		lētāberis, lētābere		lētābitur		lētābimur		lētābiminī		lētābuntur
	完成時	lētātus + sum 的 現在主動直陳形
	過去完成時	lētātus + sum 的 未完成主動直陳形
	將來完成時	lētātus + sum 的 將來主動直陳形
假設語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	lētem		lētēs		lētet		lētēmus		lētētis		lētent
	未完成過去時	lētārem		lētārēs		lētāret		lētārēmus		lētārētis		lētārent
	完成時	lētāverim		lētāverīs		lētāverit		lētāverīmus		lētāverītis		lētāverint
	過去完成時	lētāvissem		lētāvissēs		lētāvisset		lētāvissēmus		lētāvissētis		lētāvissent
被動	現在時	lēter		lētēris, lētēre		lētētur		lētēmur		lētēminī		lētentur
	未完成過去時	lētārer		lētārēris, lētārēre		lētārētur		lētārēmur		lētārēminī		lētārentur
	完成時	lētātus + sum 的 現在主動虛擬形
	過去完成時	lētātus + sum 的 未完成主動虛擬形
祈使語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	—		lētā		—		—		lētāte		—
	將來時	—		lētātō		lētātō		—		lētātōte		lētantō
被動	現在時	—		lētāre		—		—		lētāminī		—
	將來時	—		lētātor		lētātor		—		—		lētantor
非定形		不定式						分詞
		主動			被動			主動			被動
現在時		lētāre			lētārī			lētāns			—
將來時		lētātūrum esse			lētātum īrī			lētātūrus			lētandus
完成時		lētāvisse			lētātum esse			—			lētātus
將來完成時		—			lētātum fore			—			—
完成可能式		lētātūrum fuisse			—			—			—
動詞性名詞		動名詞								目的分詞
		屬格		與格		賓格		奪格		賓格		奪格
		lētandī		lētandō		lētandum		lētandō		lētātum		lētātū

名詞

lētō m

1. lētum 的與格/奪格單數

來源

• leto in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
• “leto”, in Charlton T. Lewis (1891年) An Elementary Latin Dictionary，New York：Harper & Brothers
• leto在Charles du Fresne du Cange的Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
• leto在Gaffiot, Félix (1934年) Dictionnaire illustré Latin-Français (拉丁語-法語詳解詞典)，Hachette中的內容
• “leto”, in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia‎^[1]
• “leto”, in Harry Thurston Peck, editor (1898年) Harper's Dictionary of Classical Antiquities，New York：Harper & Brothers
• “leto”, in William Smith, editor (1848年) A Dictionary of Greek Biography and Mythology，London：John Murray

新挪威語

名詞

lèto f

1. （1917年以後非標準） lètu 的定指單數

動詞

leto

1. (棄用) lata 的過去時複數
2. (棄用) låta 的過去時複數

異序詞

• loet, lote, tole, tòle

塞爾維亞-克羅地亞語

 leto在塞爾維亞-克羅地亞語維基百科上的資料

其他寫法

• ljȅto (耶方言)
• lito (伊方言)

詞源

繼承自原始斯拉夫語 *lěto (“夏天；年”)，來自原始印歐語 *leh₁tom。

發音

• 國際音標^(幫助): /lêto/
• 斷字：le‧to

名詞

lȅto n (西里爾字母拼寫 ле̏то)

1. 夏天，夏日
2. (古舊) 年

變格

leto 的變格

	單數	複數
主格	lȅto	leta
屬格	leta	lȇtā
與格	letu	letima
賓格	leto	leta
呼格	leto	leta
方位格	letu	letima
工具格	letom	letima

參見

塞爾維亞-克羅地亞語中的季節（godišnja doba / годишња доба） (布局 · 文字)
春： proleće, proljeće пролеће, прољеће	夏： leto, ljeto лето, љето	秋： jesen јесен	冬； zima зима

斯洛伐克語

 leto在斯洛伐克語維基百科上的資料

詞源

繼承自原始斯拉夫語 *lěto (“夏天；年”)，來自原始印歐語 *leh₁tom。

發音

• 國際音標^(幫助): [ˈʎetɔ]

名詞

leto n

1. 夏天

變格

leto 的變格（mesto 模式）

	單數	複數
主格	leto	letá
屬格	leta	liet
與格	letu	letám
賓格	leto	letá
方位格	lete	letách
工具格	letom	letami

相關詞

• letný
• letno

參見

• 季節：ročné obdobia： jar · leto · jeseň · zima ^[編輯]

延伸閱讀

• “leto”，Slovníkový portál Jazykovedného ústavu Ľ. Štúra SAV [斯洛伐克科學院盧多維特·什圖爾語言研究所辭典入口]，https://slovnik.juls.savba.sk ， 2003–2025年

斯洛文尼亞語

斯洛文尼亞語維基百科有一篇文章關於：

leto

Wikipedia ^sl

詞源

繼承自原始斯拉夫語 *lěto (“夏天；年”)，來自原始印歐語 *leh₁tom。

發音

• 國際音標^(幫助): /lèːtɔ/、Template:SNPT

名詞

lẹ́to n

1. 年
2. (罕用) 每年的收穫
3. (古舊) 夏天

變格

Template:Sl-infl-noun

延伸閱讀

• “leto”，Slovarji Inštituta za slovenski jezik Frana Ramovša ZRC SAZU，portal Fran年
• “leto”，Termania，Amebis年
• 亦請參見一般參考文獻

史瓦濟語

詞源

(此詞的語源缺失或不完整。請協助添加，或在茶室進行討論。)

代詞

leto

1. 那些；類別8遠端指示性

威尼斯語

其他寫法

• łeto

詞源

繼承自拉丁語 lectus。對照意大利語 letto。

名詞

leto m (複數 leti)

1. 床