scitor

拉丁語

詞源

源自 scīscō (“想知道；詢問”)，源自 sciō (“知道”)。

發音

• (古典拉丁語) 國際音標^(幫助): [ˈskiː.tɔr]
• (教會拉丁語) 國際音標^(幫助): [ˈʃiː.t̪or]

動詞

scītor (現在不定式 scītārī 或 scītārier，完成主動式 scītātus sum)；第一類變位、異態

1. 詢問，探詢
   • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 2.114–115:

     suspensi Eurypylum scitatum oracula Phoebi mittimus

     我们当时手足无措，就派欧利皮鲁斯去求阿婆罗的神谕

變位

    scītor (第一類變位, 異態)的變位

直陳語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	scītor		scītāris, scītāre		scītātur		scītāmur		scītāminī		scītantur
	未完成過去時	scītābar		scītābāris, scītābāre		scītābātur		scītābāmur		scītābāminī		scītābantur
	將來時	scītābor		scītāberis, scītābere		scītābitur		scītābimur		scītābiminī		scītābuntur
	完成時	scītātus + sum 的 現在主動直陳形
	過去完成時	scītātus + sum 的 未完成主動直陳形
	將來完成時	scītātus + sum 的 將來主動直陳形
假設語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	scīter		scītēris, scītēre		scītētur		scītēmur		scītēminī		scītentur
	未完成過去時	scītārer		scītārēris, scītārēre		scītārētur		scītārēmur		scītārēminī		scītārentur
	完成時	scītātus + sum 的 現在主動虛擬形
	過去完成時	scītātus + sum 的 未完成主動虛擬形
祈使語氣		單數						複數
		第一人稱		第二人稱		第三人稱		第一人稱		第二人稱		第三人稱
主動	現在時	—		scītāre		—		—		scītāminī		—
	將來時	—		scītātor		scītātor		—		—		scītantor
非定形		不定式						分詞
		主動			被動			主動			被動
現在時		scītārī, scītārier1			—			scītāns			—
將來時		scītātūrum esse			—			scītātūrus			scītandus
完成時		scītātum esse			—			scītātus			—
將來完成時		scītātum fore			—			—			—
完成可能式		scītātūrum fuisse			—			—			—
動詞性名詞		動名詞								目的分詞
		屬格		與格		賓格		奪格		賓格		奪格
		scītandī		scītandō		scītandum		scītandō		scītātum		scītātū

¹帶有 -ier 的現在時被動不定式是一種罕見的詩歌形式，有文獻記載。

派生詞彙

• scītātiō

相關詞彙

• sciō
• scīscō
• scītāmenta
• scītē
• scītulus
• scītum
• scītus

參考資料

• scitor in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
• “scitor”, in Charlton T. Lewis (1891年) An Elementary Latin Dictionary，New York：Harper & Brothers
• scitor在Gaffiot, Félix (1934年) Dictionnaire illustré Latin-Français (拉丁語-法語詳解詞典)，Hachette中的內容