Aeronavigācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Aeronavigācija ir zinātnes nozare par gaisa kuģu (lidaparātu) vadīšanu pa nosprausto ceļu.[1] Tās pamatprincipi ir identiski vispārējai navigācijai, kas ietver kustības plānošanu, reģistrēšanu un vadīšanu no vienas vietas uz otru.
Aeronavigācijā galvenais ir gaisa kuģošanas drošības noteikumu ievērošana. Aeronavigācijā ir šādi kuģošanas ātrumi: patiesais, ceļa un mēraparātu. Gaisa kuģa maršrutu un kuģošanas ilgumu ierobežo uzņemtās degvielas daudzums. Lielākajai daļai gaisa kuģu lidojuma laikā nav iespējams sagaidīt citu glābšanas palīdzību, kā tikai to, kas ir paredzēta gaisa kuģu drošas ekspluatācijas reglamentos (čeklistēs). Turklāt pastāv sadursmes varbūtība ar šķēršļiem. Tāpēc gaisa kuģu pilotiem ir kritiski svarīgi pastāvīgi apzināties faktisko lidojuma stāvokli.
Metodes, ko izmanto navigācijai gaisā, ir atkarīgas no tā, vai gaisa kuģis lido saskaņā ar vizuālā lidojuma noteikumiem vai instrumentālo lidojumu noteikumiem. Pēdējā gadījumā pilots navigē, izmantojot tikai instrumentus un radionavigācijas palīglīdzekļus, piemēram, speciālus raidītājus, vai arī saskaņā ar gaisa satiksmes vadības sistēmas kontrolē. Vizuālos lidojumos pilots lielākoties navigē, izmantojot aprēķinu un vizuālos novērojumus, kā arī vadoties pēc kartēm. Var izmantojot radionavigāciju vai mākslīgo pavadoņu pozicionēšanas sistēmas.
Mūsdienās orientēšanos gaisa telpā pēc zvaigznēm piloti vairs nepraktizē.