Algonkini
From Wikipedia, the free encyclopedia
Algonkini ir Kanādas pirmiedzīvotāji, kuru dzimtā valoda ir algonkinu. Tā pieder algonkinu valodu saimei un ir dialektāli atšķirīga no odžibvu valodas. Kultūras un valodas ziņā algonkini ir tuvi radniecīgi otavu ciltij un odžibviem, ar kuriem ir apvienoti plašākā anišinabe grupā. Algonkinu pašnosaukums omàmiwinini (daudzskaitlī: omàmiwininiwak), taču daudz biežāk tiek izmantots apzīmējums "anišinabi" (Anishinaabe).
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
11 000 | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Kvebeka, Ontārio | |
Valodas | |
franču, angļu, algonkinu | |
Reliģijas | |
kristietība, animisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
abenaki, ini, anišinabi (nipisingi, odžibvi, misisaugi, otavi, potavatomi) | |
Vārds "algonkini" atvasināts no malesītu cilts vārda elakómvik : "viņi ir mūsu radinieki/sabiedrotie".[1][2] Kopīgais apzīmējums algonkinu valodās runājošajām, kultūras ziņā neviendabīgajām indiāņu ciltīm, kuras dzīvoja no Virdžīnijas līdz Klinšu kalniem un ziemeļos līdz Hudzona līcim, ir cēlies no šīs cilts nosaukuma.
Lielākā daļa algonkinu dzīvo Kvebekā. Deviņi atzari šajā provincē un viens Ontārio veido cilti.