Arābu valoda
semītu valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Arābu valoda (الْعَرَبيّة — al ʿarabiyyah vai vienkārši عَرَبيْ — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda. Tuvu radniecīga ebreju un aramiešu valodām, ar kurām ir kopēja semītu pirmvaloda. ISO 639-3 standartā modernā arābu valoda tiek klasificēta kā makrovaloda ar 27 apakšvalodām.
Arābu valoda العربية al ‘arabiyyah | ||
---|---|---|
al ‘arabiyyah arābu nesha rakstā: | ||
Izruna: | IPA: /alˌʕa.raˈbij.ja/ | |
Valodu lieto: | Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Ēģipte, Irāka, Izraēla, Jemena, Jordānija, Katara, Kuveita, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Omāna, Palestīna, Rietumsahāra, Saūda Arābija, Sudāna, Sīrija, Tunisija (vairākums); Turcija, Irāna, Francija (vietējā arābu minoritāte); islāma liturģiskā valoda. | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: 186 - 207 milj. Otrā valoda: >246 milj.[1] | |
Reitings: | 2 (kopējais runātāju skaits)[2] 6 (dzimtā valoda)[3] | |
Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Arābu valoda | |
Rakstība: | Arābu alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | 25 valstīs, trešā izplatītākā pēc angļu un franču valodas[4] Saraksts
| |
Regulators: | Ēģipte: Arābu valodas akadēmija Kairā Sīrija: Arābu Akadēmija Damaskā (vecākā) Irāka: Irākas Zinātņu akadēmija Sudāna: Arābu valodas akadēmija Hartūmā Maroka: Arābu valodas akadēmija Rabātā Jordānija: Jordānijas Arābu akadēmija Lībija: Džamahirījas Arābu valodas akadēmija Tunisija: Beit el Hikma fonds Izraēla: Arābu valodas akadēmija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ar | |
ISO 639-2: | ara | |
ISO 639-3: | ara — arābu (kopējs) skatīt arābu valodas variantus atsevišķajiem kodiem | |
Arābu valoda kā vienīgā valsts valoda (zaļā krāsa) vai kā viena no valsts valodām (zilā krāsa). | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Mūsdienu standarta arābu valoda ir cēlusies no klasiskās arābu valodas, kas ir bijusi literārā un islāma liturģiskā valoda kopš 7. gadsimta.
Arābu valoda ir devusi daudz aizguvumus islāma pasaules valodām, līdzīgi, kā latīņu un grieķu valodas lielākajai daļai Eiropas valodu. Tāpat arābu valodā ir daudz aizguvumu no citām valodā, ka persiešu, sanskrita, kā arī grieķu un latīņu valodām.
Viduslaikos arābu valoda bija galvenā kultūras valoda, it sevišķi tādās zinātnes nozarēs, kā matemātika, astronomija un filozofija.[5] Arī Eiropas valodās ir daudz aizguvumu no arābu valodas. Sevišķi raksturīgi tas ir portugāļu un spāņu valodām, kas izskaidrojams ar 700 gadu kalifāta valdīšanu Ibērijas pussalā.