Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle [1] (vācu : Kirchspiel Bauske ) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske ), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē.
Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē.
Tagad bijušā Bauskas draudzes novada teritorija ietilpst Bauskas novadā .
Atsauce:[1]
Kroņmēmeles muiža (Krohn-Memelhof ),
Dannes muiža (Dannhof ),
Briģes muiža (Neuhof ),
Paskaues muiža (Neufeld ),
Privātās muižas
Pāces muiža (Pahzen ) ar Mazplāces (Klein-Plazen ) pusmuižu,
Svitenes muiža (Schwitten ) ar trīs pusmuižām — Mazsvitenes (Klein-Schwitten ), Kaupmuižu (Kaupenhof ) un Lieparmuižu (Lepern ),
Kaucmindes muiža (Kauzmünde ) ar trīs pusmuižām — Īslīces (Isliz ), Dzirkales (Dsirkaln ) un Ezeru muižu (Essernhof ),
Bornsmindes muiža (Bornsmünde ) jeb Šķēpiņa muiža,
Rundāles muiža (Ruhental ) ar septiņām pusmuižām — Lielsvirkalnes (Groß-Swirkaln ), Mazsvirkalnes (Klein-Swirkaln ), Mazrundāles (Klein-Ruhental ), Virsītes (Wirsiten ), Mazbērsteles (Klein-Bersteln ) un Lindenhof pusmuižām,
Lielbērsteles muiža (Groß-Bersteln ),
Grāvendāles muiža (Grafental ),
Pomušas muiža (Pomusch ) ar Arces pusmuižu (Ahrzen ),
Bruknas muiža (Brucken ),
Skaistkalnes muiža (Schönberg ) ar divām pusmuižām: Ekhof un Mēmeles pusmuižu (Memelhof ),
Krusas muiža (Krussen ),
Ānmēmeles muiža (Hahns-Memelshof ),
Derpelmēmeles muiža (Dörpers-Memelhof ),
Vecsaules muiža (Alt-Rahden ) un Jaunsaules muiža (Neu-Rahden ) ar piecām pusmuižām: Mazsaules (Klein-Rahden ), Pētermuižu (Peterhof ), Paulīnes muižu (Paulinenhof ), Vecmuižu (Althof ) un Kūlu muižu (Kuhlmannshof ),
Bauskas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).