latviešu dzejnieks From Wikipedia, the free encyclopedia
Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Viņa dzejoļi sākotnēji izplatījās rokrakstos un tika publicēti tikai pēc viņa pāragrās nāves.
| |||||||||||||||||||||
|
Dzimis 1867. gadā Priekuļu pagasta “Glāznieku” māju (šobrīd mājas atrodas Cēsu pilsētas teritorijā) saimnieka ģimenē.
1872. gadā ģimene pārcēlās uz Mūrmuižas “Kalāčiem”.
1886. gadā viņš beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju.
1887. gadā uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā Tērbatā kādu laiku mitinājās latviešu studentu korporācijas Lettonia namā, tomēr par korporācijas biedru nekļuva. Veidenbauma interešu lokā ietilpa arī tautsaimniecība un vēsture, viņš piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības “Pīpkalonija” dibināšanā.
1891. gada decembrī viņš pēc saaukstēšanās saslima un nākamā gada pavasarī mira no strauji progresējošās tuberkulozes, apglabāts Liepas ciema kapos.
1958. gadā “Kalāčos” iekārtoja muzeju. 1968. gadā nodibināja Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju. 1967. gadā viņa kapa vietā tika atklāts dzejniekam veltīts no šūnakmens veidots piemineklis.
1987. gadā mūziķis Juris Kulakovs sakomponēja dziesmu ciklu "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem". To ierakstīja Ieva Akuratere, tā videoversija tika ierakstīta Latvijas TV, taču oficiāli cikls nekad nav izdots. Populārākā cikla dziesma ir "Reiz zaļoja jaunība".
Veidenbaums skeptiski vērtēja sava laika latviešu rakstniecību un labprātāk lasīja Horāciju, Šilleru un Heini. Viņš bija emocionāls skeptiķis, kurš savai skepsei ļāva izpausties ironijā — gan pret pasauli, gan pret sevi. Knuts Skujenieks ir teicis: Es viņu drīzāk dēvētu par izmisuma dzejnieku - gan personīgā, gan sociālā plāksnē. Viņš alka pēc revolūcijas, kurai laiks vēl nebija pienācis, viņš alka pēc sapratnes un mīlestības, kuru saņēma pārāk maz. Jau ģenētiski slimības apzīmogots, dzejnieks nevarēja nejust sev atvēlētā laika īsumu.[2]
Veidenbaumam kļūdaini mēdz piedēvēt tekstus "Es zinu, visi mani nievā" un "Es esmu nabags vecpuisis". Tie nav uzskatāmi par viņa darbiem un nav arī iekļauti nevienā viņa darbu izlasē vai kopotajos rakstos.[3]
Pirmā Veidenbauma dzejas publikācija parādījās gadu pēc viņa nāves, bet pirmā grāmata iznāca 1896. gadā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.