Eleagnu dzimta

Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta^[1].

Eleagnu dzimta
sudraba šeferdija (Shepherdia argentea)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Dzimta	Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
Eleagnu dzimta Vikikrātuvē

Vienmājnieki vai divmājnieki, retāk ziedi divdzimumu. Parasti zari un stumbrs klāti ar plēkšņmatiņiem. Lapas veselas, pamīšus vai pretējas. Pielapju nav. Apziedni veido saaugušas, krāsainas kauslapas. Vainaglapu nav. Apziednis no divdaļīga līdz sešdaļīgam. Putekšņlapas pārskaita (4, 6 vai 8), atrodas pamīšus apziedņa lapām. Auglis - riekstiņš ar miltainu vai sulīgu augļsedzi. Galvenokārt ziemeļu puslodes mērenā un subtropu klimata joslā sastopamu sugu dzimta^[1].

Savvaļā eleagnas sastopamas mērenajā joslā, galvenokārt Rietumeiropā, Anatolijā, Centrālāzijā, Dienviaustrumāzijā, Tālajos Austrumos, ļoti reti tās var sastapt subtropu un tropu joslās. Dažas sugas sastopamas Austrālijas austrumdaļā un Zonda salās.

Latvijā savvaļā nav sastopamas. Audzē apstādījumos. Vienīgā vietumis savvaļā pārgājusī suga ir pabērzu smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides)^[1].

Ir zināmas 52-55 sugas^[1], apvienotas trijās ģintīs:

• Shepherdia Nutt. — šeferdijas;
• Hippophaë L. — smiltsērkšķi;
• Elaeagnus L. (typus) — eleagni.

Atsauces

1. Apraksts latvijasdaba.lv

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eleagnu dzimta.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)