Elektrovadītspēja
From Wikipedia, the free encyclopedia
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu. Elektrovadītspēja ir apgriezts lielums attiecībā pret elektrisko pretestību. SI sistēmā elektrovadītspējas mērvienība ir sīmenss (S) jeb Ω−1. Agrāk izdotā literatūrā to sauc arī par apgriezto omu (apzīmējums Mo).[1]