Februāra revolūcija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību. Nestabilā Krievijas Pagaidu valdība tika gāzta oktobra beigās boļševiku īstenotajā Oktobra revolūcijā, kas 1918. gadā izraisīja Krievijas pilsoņu kara sākšanos.
Februāra revolūcija | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas revolūcijas, 1917–1923. gadu Revolūcijām | |||||||
Protesti Petrogradā, 1917. gada martā | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Monarhisti:
|
Sociālisti:
| ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
|
| ||||||
Spēks | |||||||
Petrogradas policija: 3 500 | |||||||
Zaudējumi | |||||||
1 443 nogalināti Petrogradā[1] |
Februāra revolūcijas pirmajās dienās bija iesaistīti vairāki spēki. Ja demonstranti Petrogradas ielās vēlējās carisma sistēmas beigas un mieru, tad augstākās aristokrātijas, armijas un politiķu aprindas gribēja vienīgi nemākulīgā Nikolaja II gāšanu no troņa un monarhijas turpināšanos, kā mazgadīgā troņmantinieka Alekseja reģentūru. Nikolaja II lēmums atteikties no troņa arī Alekseja vārdā, un sekojošais viņa brāļa Mihaila lēmums nepieņemt troni radīja neparedzētu situāciju. Valsts varu ar steigu nācās pārņemt Valsts Domes deputātu radītai Pagaidu valdībai, kura jau savā pirmajā manifestā vairākos jautājumos piekāpās Petrogradas padomes prasībām.