Oktobra revolūcija
daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas / From Wikipedia, the free encyclopedia
Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas. PSRS pastāvēšanas laikā to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju (krievu: Вели́кая Октя́брьская социалисти́ческая револю́ция), bet komunistu pretinieki par valsts apvērsumu (октябрьский переворот, большевистский переворот). Oktobra revolūcija gāza mēreni sociālistisko Kerenska Pagaidu valdību un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.
Oktobra revolūcija | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas revolūcijas, 1917–1923. gadu revolūcijām un Krievijas pilsoņu kara | |||||||
Ziemas pils Petrogradā 8. novembrī, vienu dienu pēc uzbrukuma | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Boļševiki Petrogradas padome Kreiso sociālistu revolucionāru partija Sarkanā gvarde | Krievijas republika | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Vladimirs Ļeņins Ļevs Trockis Jakovs Sverdlovs Ļevs Kameņevs Vladimirs Antonovs-Ovsejenko Pāvels Dibenko Josifs Staļins |
Aleksandrs Kerenskis Pjotrs Krasnovs | ||||||
Spēks | |||||||
10 000 sarkanie jūrnieki, 20 000–30 000 sarkanās gvardes karavīri, liels skaits strādnieku | 500–1 000 brīvprātīgie karavīri, 1 000 sieviešu bataljona karavīri | ||||||
Zaudējumi | |||||||
daži ievainotie sarkanās gvardes kareivji[1] | Visi apcietināti vai dezertējuši |
Revolūcija nenotika tāpēc, lai gāztu Pagaidu valdību. 2. Viskrievijas padomju kongress, kas sākās 25. oktobrī, to tāpat visticamāk būtu gāzis un pasludinājis valstī padomju varu. Apvērsums bija nepieciešams, lai varu sagrābtu boļševiki, nevis eseru, meņševiku un citu sociālistu koalīcija.