Gaisa piesārņojums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos. Šādām vielām gaisā nevajadzētu būt vai arī tām jābūt ļoti mazos daudzumos.[1] Piesārņojumu galvenokārt rada rūpnīcas un transportlīdzekļi. Galvenie gaisa piesārņotāji ir oglekļa dioksīds jeb CO2, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds, ogļūdeņraži, aldehīdi, smagie metāli kā Pb, Cu, Zn, Cd, Cr, un atmosfēras putekļi.
Gaisa piesārņojums ir bīstams ne tikai cilvēkiem, bet arī nodara ļaunumu visai dzīvajai dabai. Daudzu jaunu tehnoloģiju ieviešana atvieglo dzīvi, taču tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama enerģija, ko galvenokārt iegūst, sadedzinot kurināmo - akmeņogles, naftu un dabasgāzi. Tā rezultātā gaisā izplūst miljoniem tonnu dažādu gāzu kopā ar pelnu, putekļu un kvēpu daļiņām. Lielu pilsētu problēma ir smoga novēršana. Tas veidojas no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm un no ražošanas atkritumu gāzēm.