From Wikipedia, the free encyclopedia
Gustavs Vanags (dzimis 1891. gada 10. martā, miris 1965. gada 8. maijā) bija latviešu ķīmiķis organiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
| ||||||||||||
|
Dzimis 1891. gada 10. martā Sniķeres muižas Rungu mājās (tagad Ukru pagastā). Mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, 1910. gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā. Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā, 1921. gadā beidza studijas Latvijas Universitātē.
1932. gadā G. Vanags aizstāvēja ķīmijas doktora grādu, strādāja par LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadītāju, no 1958. līdz 1965. gadam bija Rīgas Politehniskā institūta Organiskās ķīmijas katedras vadītājs. Darbojās arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā un Organiskās sintēzes institūtā, kur vadīja pētījumus ciklisko beta diketonu, it īpaši indāndiona, ķīmijā. Gustavs Vanags un viņa skolnieki radījuši vairākus medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojamus produktus (omefīnu, bindonu, nitroindāndionu, ratindānu).
Miris pēkšņā nāvē 1965. gada 8. maijā Rīgā. 13. maijā apglabāts Meža kapos.[1]
Gustava Vanaga vārdā nosaukta 1967. gadā dibināta prēmija (tagad balva), ko reizi divos gados pasniedz par labākajiem darbiem ķīmijā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.