Hadīts
Muhameda teicienu un mācību krājums, svētie teksti islāmā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Hadīts[1] (arābu: حديث, ḥadīṯ, izrunā: /ħa.diːθ/ — ‘jaunumi’ vai ‘stāsts’), arī hadīss,[2] ir reliģisks teksts islāmā, kurā pierakstīti pravieša Muhameda teicieni, svētrunas, mācības un stāsti par viņu.[3][4] To var uzskatīt arī par pravieša Muhameda biogrāfiju. Tie ir otri nozīmīgākie raksti islāmā aiz Korāna. No hadīta tiek veidotas sunnas. Hadīts kopā ar Korānu tiek izmantots, lai interpretētu tiesību sistēmu islāmā, šariatu, kā arī dotu morālos norādījumus.
Termins ‘hadīts’ tiek attiecināts gan uz visu reliģisko tekstu krājumu, gan uz atsevišķu, konkrētu tekstu no šī krājuma, tādēļ tiek izmantots arī šī termina daudzskaitlis, tas ir, hadīti jeb hadīsas. Ikvienu atsevišķu hadītu veido divas daļas, tas ir, atstāstītāju virkne (إسناد, ʾisnād) un teksts (مَتْن, matn). Ir izveidojusies hadīta zinātne, kuras mērķis ir nodrošināt ikviena hadīta autentiskumu. Lielākie un visvairāk citētie hadīta krājumi ir Muhammeda el Buhārī veidotais “Sahīhs” (صَحِيح, ṣaḥīḥ — ‘skaņa’) un Muslima ibn el Hadžādža krājums ar tādu pašu nosaukumu. Vēl svarīgi ir El Tirmidhī, El Nasāī, Ibn Mājas un Abū Dāvuda darbi. Šie seši krājumi veido hadīta kolekciju Kutub al-Sittah (‘Sešas grāmatas’). Sunnīti balstās tieši uz šiem sešiem darbiem. Pastāv arī Kutub al-Arba'a (‘Četras grāmatas’), kuru veido citu autoru krājumi, un uz to balstās šiīti.