Imažinisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Imažinisms (no latīņu imago — tēls, attēls) ir virziens krievu literatūrā no 1919. līdz 1924. gadam, daļa no sudraba laikmeta krievu poēzijā[1] un modernisma sastāvdaļa. Tā pārstāvji par nozīmīgāko uzskatīja tēlainību, galvenais izteiksmes līdzeklis viņiem bija metafora. Starp imažinistiem pazīstamākais ir Sergejs Jeseņins. Latvijā nebija izveidojusies sava imažinisma kustība, taču Aleksandra Čaka dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un epitetiem arī ir pieskaitāma pie imažinisma.[2]