Jūrmala
valstspilsēta Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta,[3] apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība ir 100 km2. Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi. 2020. gadā Jūrmalā bija 49 687 iedzīvotāji.[4]
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena jūrmala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jūrmala | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Valstspilsēta | |||||
 Dubultu pludmale | |||||
| |||||
  Jūrmala | |||||
| Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E | |||||
| Valsts |
 Latvija | ||||
| Pilsētas tiesības | kopš 1959. gada | ||||
| Citi nosaukumi | Rīgas Jūrmala, vācu: Riga-Strand | ||||
| Administrācija | |||||
| • Domes priekšsēdētājs | Rita Sproģe | ||||
| Platība[1] | |||||
| • Kopējā | 101,2 km2 | ||||
| • sauszeme | 88,9 km2 | ||||
| • ūdens | 12,3 km2 | ||||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||||
| • kopā | 52 154 | ||||
| • vieta | 5 | ||||
| • blīvums | 586,5 iedz./km2 | ||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Pasta indeksi | LV-20(08-17) | ||||
| Mājaslapa | www.jurmala.lv | ||||
 Jūrmala Vikikrātuvē | |||||
Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.
Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot 19. gadsimta pirmajā pusē. Krievijas Impērijas laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām PSRS. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem.
Kurzemes un Zemgales hercogistes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs Pēteris Bīrons Krievijas ķeizarienes Katrīnas II politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Rīgas vietniecībai.
Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem.
Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar Ķemeros atrastajām ārstniecisko dūņu un minerālūdens atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas Krievijas Impērijas.
1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet 1959. gada 11. novembrī apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu.
Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome.
Pašvaldības vadītāji
Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi.
Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas PSRS paredzētā kūrorta zona Ķemeri-Jaunķemeri un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās.
Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzētas izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā.
Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam.
Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.[5]
1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrismu plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, Krievija — 21 %, Igaunija — 11%, Lietuva — 10%, Somija — 4%, Baltkrievija — 3%, Vācija — 3%, Uzbekistāna — 2%, Zviedrija — 2%, Ukraina — 2%, Norvēģija — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs sastāda 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis).
Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%.
2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni EUR.
Jūrmalas 24 km garo liedagu veido smalkas baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošos sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi).
Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas, stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa un tā aizsargājot kūrortu no vējiem.
Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko Zilā karoga godalgu kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā.
Dubultos notiek sporta sacensības. Pumpuros var iziet apmācību kaitsērfingā un vindsērfingā.
Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā
2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis (Babītes pilskalns). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:[6]
- Ķemeru kūrorts ar Ķemeru viesnīcu;
- Kauguru zvejniekciems;
- Slokas vēsturiskais centrs;
- Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli;
- Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni;
- Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni;
- Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli;
- Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli;
- Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons;
- Stirnurags;
- Priedaines vasarnīcu rajons.
Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti.
Jūrmalas arhitektūra
(arhitekts Sergejs Antonovs, 1931).
Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm.
Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jūrmalā
1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu (Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši (latvieši — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieaugu un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt Kauguru un Dubultu daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.
|
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999. PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs
| Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2023. gadā.[7] | kopā 51 158 Latvieši
Krievi
Baltkrievi
Poļi
Ukraiņi
Lietuvieši
Romi (čigāni)
Ebreji
Igauņi
Cita un neizvēlēta | ||||||||||||||||||
| Tautība | Procenti | Iedz. skaits | |||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvieši | 51,8% | 26 478 | |||||||||||||||||
| Krievi | 32,1% | 16 422 | |||||||||||||||||
| Baltkrievi | 3,5% | 1 770 | |||||||||||||||||
| Ukraiņi | 3,0% | 1 546 | |||||||||||||||||
| Poļi | 1,5% | 763 | |||||||||||||||||
| Lietuvieši | 0,8% | 420 | |||||||||||||||||
| Romi (čigāni) | 0,5% | 269 | |||||||||||||||||
| Ebreji | 0,8% | 387 | |||||||||||||||||
| Igauņi | 0,1% | 38 | |||||||||||||||||
| Cita vai neizvēlēta | 6,0% | 3 065 | |||||||||||||||||
Izglītība
2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī Bulduru Dārzkopības vidusskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža, LU P. Stradiņa medicīnas koledža un Latvijas Kristīgā akadēmija.
Cilvēki
Jūrmalā dzimuši:
- Kaspars Biezbārdis (1806—1886), skolotājs un Pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks;
- Ansis Cīrulis (1883—1942), mākslinieks;
- Heinrihs Skuja (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu aļģu sugu;
- Rihards Rudzītis (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks;
- Konstantīns Čakste (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs;
- Valija Veščunas-Jansone (1902—1990), Latvijas brīvības cīņu dalībniece;
- Viktors Mellenbergs (1905—2001), Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekts;
- Artūrs Frinbergs (1916—1984), operdziedātājs;
- Pēteris Pētersons (1923—1998), dramaturgs;
- Uldis Zemzaris (1928), gleznotājs un rakstnieks;
- Eduards Pāvuls (1929—2006), aktieris;
- Andris Kolbergs (1938), rakstnieks un scenārists;
- Mihails Zadornovs (1948—2017), rakstnieks satīriķis;
- Kārlis Leiškalns (1951), politiķis;
- Aleksandrs Kaleri (1956), kosmonauts;
- Ojārs Kehris (1956), ekonomists un politiķis;
- Andris Ameriks (1961), politiķis;
- Eigino Oškalns (1930—2009), pirmaislatviešu pirotehniķis, kino darbinieks;
- Raimonda Vazdika (1962), aktrise
- Artis Pabriks (1966), politiķis;
- Kaspars Tīmanis (1972), mūziķis;
- Edgars Rinkēvičs (1973), politiķis;
- Ilze Jaunalksne (1976), žurnāliste;
- Arvīds Reķis (1979), hokejists;
- Vestards Šimkus (1984), pianists;
- ansis (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents;
- Roberts Bukarts (1990), hokejists.
- Artūrs Žagars (2000), basketbolists.
- Reinis Sējāns (1984), mūziķis.
- Amanda Aizpuriete (1956—2023), latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja.
- De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (holandiski)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
