Karavānserāls
From Wikipedia, the free encyclopedia
Karavānserāls (no persiešu: کاروانسرای [kārvānsarā], "karavānu pils"[1] — atpūtas vieta un krogs pie tirdzniecības ceļa),[2] bija liela sabiedriskā ēka vai to komplekss galvenokārt islāma izplatības zonā pie lielceļiem, pilsētās vai laukos, kas kalpoja kā pajumte un stāvvieta ceļotājiem, parasti — tirgotāju karavānām vai svētceļniekiem. Daudzi karavānserāli atradās pie Lielā Zīda ceļa,[3] Ahemenīdu impērijas Karaliskā ceļa no Sūzām Persijā līdz Sardiem Rietumturcijā un Indijas Lielā Riteņu ceļa no Bangladešas uz Afganistānu.[3] Karavānserālus īpaši daudz būvēja 9.-18. gadsimtā,[4] tomēr tādi ir zināmi jau pirms mūsu ēras.[3] Karavānserāliem kā svešinieku kontaktu vietām savā starpā un ar vietējiem iedzīvotājiem bija ne tikai tirdznieciska, bet arī kultūras un idejisko kontaktu nozīme.[5] Biežas karavānu kustības ceļos tos centās būvēt ik pa 30-40 kilometriem, kas līdzinājās dienas pārgājienam.[5]