Kušānu valsts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, sanskritā: कुषाण राजवंश Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.—3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105—250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Valstij bija sakari ar Romas impēriju, Indiju, Seno Persiju (Sasanīdu impēriju) un Seno Ķīnu. Kušānu valdīšanas laikā tika atvērti iepriekš partiešu bloķētie jūras un sauszemes tirdzniecības ceļi starp Romu un Āziju. Šajā laikā sāka veidoties Zīda ceļš no Ķīnas cauri kušānu teritorijai uz ziemeļiem no Hindukuša.[1]