Lauks (fizika)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.[1][2][3] Piemēram, laikapstākļu prognozes bieži tiek pasniegtas ar karti, kur dažādām vietām piekārtots skaitlis — noteiktā laikā prognozētā temperatūra.
Piekārtotais lielums var būt ne tikai skaitlis, bet arī vektors, tenzors, spinors, operators vai jebkāds cits objekts, kas attēlo fizikālu lielumu.
Vektoru jeb pirmās kārtas tenzoru lauka piemērs būtu straumes karte, kur katram kādas ūdenskrātuves punktam piešķirts vektors — plūsmas ātrums. Elektrodinamiku, savukārt, var formulēt gan izmantojot divus mijiedarbojošos vektoru laukus: elektrisko lauku un magnētisko lauku, gan arī ar vienu otrās kārtas tenzoru lauku, ko sauc par elektromagnētisko tenzoru.[4][5][6]
Klasiski lauka vērtība punktā apraksta mijiedarbību, kas notiktu ja šajā punktā ievietotu kādu daļiņu, ko sauc par testa daļiņu — tik mazu, ka tās ietekme uz pašu lauku nebūtu vērā ņemama. Piemēram, elektriskā lauka intensitāte ir Kulona spēka, ko justu punktā ievietots neliels lādiņš, attiecība pret lādiņu.
Mūsdienās, īpaši kvantu lauka teorijas kontekstā, uzskata, ka lauks eksistē arī neatsaucoties uz testa daļiņu: tas aizņem vietu, tam piemīt enerģija, un tā klātbūtne izslēdz klasisko "īsteno vakuumu".[7] Fiziķi uzskata elektromagnētiskos laukus par fizikālām vienībām: "Fakts, ka elektromagnētiskajam laukam var būt impulss un enerģija, padara to ļoti reālu ... daļiņa veido lauku, un lauks darbojas uz citu daļiņu, un laukam ir tādas pazīstamas īpašības kā saturētā enerģija un impulss, tāpat kā daļiņām."[8] Novērots, ka vairuma lauku spēks samazinās pieaugot attālumam no avota. Piemēram, daudzu klasisko lauku kā gravitācijas lauka Ņūtona gravitācijas teorijā vai elektrostatiskā lauka klasiskajā elektromagnētismā, stiprums ir apgriezti proporcionāls attāluma kvadrātam no avota.