Lunar Reconnaissance Orbiter
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lunar Reconnaissance Orbiter (no angļu: "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā LRO, ir ASV starpplanētu zonde Mēness izpētei. Projektu vada NASA. LRO ir pirmā misija ASV „Kosmosa izpētes perspektīvas” ietvaros. Tās starts notika 2009. gada 18. jūnijā.
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
Lunar Reconnaissance Orbiter | |
LRO kosmiskais aparāts mākslinieka redzējumā | |
KA veids | Mēness zinātnes |
Organizācija: | NASA |
Starts | 18.06.2009. 21:32 UTC |
Starta vieta | Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija LC-41 |
Nesējraķete | Atlas V/401 |
Darbības ilgums | 1 gads, misijas pagarināšana līdz 5 gadiem |
NSSDC ID | 2009-031A |
SCN | 35315 |
Tīmekļa vietne | https://nasa.gov/LRO |
Masa | 1846 kg |
Enerģija | 1850 W |
Orbītas elementi | |
---|---|
Centr. ķermenis | Mēness |
Nesējraķete Atlas V/401 kopā ar LRO izplatījumā palaida arī mazāku zondi LCROSS (Lunar Crater Observation and Sensing Satellite) jeb "Mēness krāteru izpētes un atklāšanas pavadoni". LCROSS uzdevums bija palaist un vērot Centaur raķešpakāpes ietriekšanos Mēnesī un analizēt pēc sadursmes radušos putekļus, nolūkā atklāt ūdens klātbūtni tajos.
LRO aptuveni gadu lidos zemā polārā orbītā (aptuveni 50 kilometru augstumā virs Mēness virsmas), kamēr instrumenti, kas uz tā atradīsies, ievāks informāciju par Mēness vidi. Ir paredzēts, ka misiju varētu pagarināt vēl uz 5 gadiem. Tad kosmiskais aparāts darbotos kā sakaru nodrošinātājs (retranslators) ar kādu uz Mēness virsmas atrodošos nolaižamo aparātu vai pašgājējaparātu.