Mēness
Zemes vienīgais dabiskais pavadonis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir .
Pilnmēness skatoties no Zemes | |||||||||||||
Orbitālie parametri | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Periapsis | 363 104 km (0,0024 AU) | ||||||||||||
Apoapsis | 405 696 km (0,0027 AU) | ||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) | 384 399 km (0,00257 AU[1]) | ||||||||||||
Ekscentricitāte | 0,054 9[1] | ||||||||||||
Apriņķojuma periods |
27,321582 dienas 27 d 7 h 43,1 min[1] | ||||||||||||
Sinodiskais periods | 29,530588 dienas | ||||||||||||
Vidējais apriņķošanas ātrums | 1,022 km/s | ||||||||||||
Slīpums |
5,145° attiecībā pret ekliptiku[1] (starp 18,29° un 28,58° attiecībā pret Zemes ekvatoru) | ||||||||||||
Uzlecošā mezgla garums | regressing by one revolution in 18.6 years | ||||||||||||
Pericentra arguments | progressing by one revolution in 8.85 years | ||||||||||||
Riņķo ap | Zemes pavadonis | ||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||
Vidējais rādiuss | 1 737,10 km (0,273 Zemes vidējā rādiusa)[1][2] | ||||||||||||
Ekvatoriālais rādiuss | 1738,14 km (0,273 Zemes ekvatoriālie rādiusi)[2] | ||||||||||||
Polārais rādiuss | 1 735,97 km (0,273 Zemes polārā rādiusa)[2] | ||||||||||||
Saspiedums | 0,00125 | ||||||||||||
Apkārtmērs | 10 921 km (ekvatoriālais) | ||||||||||||
Virsmas laukums | 3,793×107 km² (0,074 Zemes virsmas) | ||||||||||||
Tilpums | 2,1958×1010 km³ (0,020 Zemes tilpuma) | ||||||||||||
Masa | 7,3477×1022 kg (0,0123 Zemes masas[1]) | ||||||||||||
Vidējais blīvums | 3 346,4 kg/m³[1] | ||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 1,622 m/s² (0,165 4 g) | ||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 2,38 km/s | ||||||||||||
Sideriskais periods | 27,321582 dienas (sinhronizēta) | ||||||||||||
Lineārais ātrums uz ekvatora | 4,627 m/s | ||||||||||||
Ass slīpums |
1,5424° (attiecībā pret ekliptiku) 6,687° (attiecībā pret orbitālo plakni) | ||||||||||||
Albedo | 0,12 | ||||||||||||
| |||||||||||||
Redzamais spožums |
no −2,5 līdz −12,9 −12,74 (pilnmēness laikā)[2] | ||||||||||||
Leņķiskais diametrs | no 29,3 līdz 34,1 leņķa minūtēm[2] | ||||||||||||
Atmosfēra[4][5] | |||||||||||||
Atmosfēras spiediens |
10-7 Pa (dienā) 10-10 Pa (naktī) |
Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu.
Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.