Malārija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Malārija (viduslaiku itāļu: mala aria — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā purva drudzis, ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ar kuru parasti slimo tropu un subtropu reģionos. Tā ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs.[1] Ar šo slimību saslimst, kad protozoju parazīti plazmodiji (Plasmodium) nokļūst asinīs. Šo protozoju pārnēsātāji ir malārijas odi (Anopheles). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas drudža lēkmes, drebuļi, splenomegālija (liesas palielināšanās), hepatomegālija (aknu palielināšanās) un anēmija.[2] Slimības inkubācijas periods ir septiņas un vairāk dienas.
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.[3] 85–90% gadījumu ir reģistrēti Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras,[4] un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.[5]
Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā hlorokvīnu, doksiciklīnu[6] un hinīnu.