Nenoteiktais integrālis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nenoteiktais integrālis ir funkcijas visu primitīvo funkciju kopums, kuru atvasinājums ir vienāds ar . To apzīmē ar , kur C ir integrācijas konstante. Primitīvo funkciju kopuma noteikšanu sauc par funkcijas integrēšanu, un tā ir pretēja darbība atvasināšanai. Nenoteiktos integrāļus ar noteiktajiem integrāļiem saista Ņūtona—Leibnica fundamentālā teorēma: funkcijas noteiktā integrāļa vērtība kādā intervālā ir vienāda ar tās nenoteiktā integrāļu starpību intervālu galapunktos. Pastāv vairāki nenoteiktā integrāļa atrašanas veidi, tai skaitā ar substitūciju, izmantojot parciālo integrēšanu, izmantojot nenoteiktā integrāļa linearitāti.