Oberons
Urāna pavadonis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis. Tas ir Urāna otrs lielākais un arī otrs masīvākais pavadonis, kā arī devītais masīvākais dabiskais pavadonis Saules sistēmā.
Ātrie fakti Atklāšana, Atklājējs/i ...
Voyager 2 uzņemts Oberona attēls | |
Atklāšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Viljams Heršels |
Atklāšanas datums | 1787. gada 11. janvārī[1] |
Apzīmējumi | |
Citi nosaukumi | Urāns IV |
Orbitālie parametri | |
Lielā pusass (rādiuss) | 583 520 km[2] |
Ekscentricitāte | 0,0014[2] |
Apriņķojuma periods | 13,463234 d[2] |
Slīpums | 0,058° (līdz Urāna ekvatoram)[2] |
Fiziskie parametri | |
Vidējais rādiuss | 761,4 ± 2.6 km (0,1196 no Zemes rādiusa)[3] |
Virsmas laukums | 7 285 000 km² |
Tilpums | 1 849 000 000 km³ |
Masa | 3,014 ± 0,075 × 1021 kg (5,046 × 10−4 no Zemes masas)[4] |
Vidējais blīvums | 1,63 ± 0,05 g/cm³[4] |
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0,348 m/s² |
2. kosmiskais ātrums | 0,726 km/s |
Albedo | 0,31 (ģeometriskais) |
Aizvērt
Oberonu 1787. gadā atklāja Viljams Heršels, kas to nosauca mītiskā feju karaļa Oberona vārdā, kas bija tēls Viljama Šekspīra lugā "Sapnis vasaras naktī" (A Midsummer Night's Dream). Pavadoņa orbīta atrodas daļēji ārpus Urāna magnetosfēras. Oberons apmēram vienādās sastāvdaļās sastāv no ledus un akmens. Tā virsma ir tumša un nedaudz sarkana. Uz Oberona atrodas vairāki krāteri, kas sasniedz pat 210 km lielu diametru. 1986. gada janvārī Voyager 2 uzņēma vairākas pavadoņa bildes, kopumā ir nofotografēts 40% no virsmas.