Urāns (planēta)
Saules sistēmas septītā planēta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Urāns (grieķu: Ouranos — 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781. gadā atklāja britu astronoms Viljams Heršels.[12][13] Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra un ceturtā lielākā pēc masas.[14] Urāns ir nosaukts sengrieķu mitoloģijas debess dieva — Urāna — vārdā.[12][15]
- Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Urāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi Voyager 2 | |||||||||||||||||||
Atklāšana | |||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Atklājējs/i | Viljams Heršels | ||||||||||||||||||
Atklāšanas datums | 1781. gada 13. martā | ||||||||||||||||||
Orbitālie parametri[1] | |||||||||||||||||||
Epoha J2000 | |||||||||||||||||||
Afēlijs |
3 004 419 704 km 20,08330526 AU | ||||||||||||||||||
Perihēlijs |
2 748 938 461 km 18,37551863 AU | ||||||||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) |
2 876 679 082 km 19,22941195 AU | ||||||||||||||||||
Ekscentricitāte | 0,044405586 | ||||||||||||||||||
Apriņķojuma periods |
30 799,095 dienas 84,323326 gadi | ||||||||||||||||||
Sinodiskais periods | 369,66 dienas[2] | ||||||||||||||||||
Vidējais apriņķošanas ātrums | 6,81 km/s[2] | ||||||||||||||||||
Vidējā anomālija | 142,955717° | ||||||||||||||||||
Slīpums |
0,772556° 6,48° pret Saules ekvatoru | ||||||||||||||||||
Uzlecošā mezgla garums | 73,989821° | ||||||||||||||||||
Pericentra arguments | 96,541318° | ||||||||||||||||||
Zināmie pavadoņi | 27 | ||||||||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||||||||
Ekvatoriālais rādiuss |
25 559 ± 4 km 4,007 Zemes[3] | ||||||||||||||||||
Polārais rādiuss |
24 973 ± 20 km 3,929 Zemes[3] | ||||||||||||||||||
Saspiedums | 0.022 9 ± 0.000 8 | ||||||||||||||||||
Virsmas laukums |
8,1156×109 km²[4] 15,91 Zemes | ||||||||||||||||||
Tilpums |
6,833×1013 km³[2] 63,086 Zemes | ||||||||||||||||||
Masa |
(8.6810 ± 0.0013)×1025 kg 14,536 Zemes[5] | ||||||||||||||||||
Vidējais blīvums | 1,27 g/cm³[2] | ||||||||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums |
8,69 m/s²[2] 0,886 g | ||||||||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 21,3 km/s[2] | ||||||||||||||||||
Sideriskais periods |
−0,71833 dienas 17 h 14 min 24 sekundes[3] | ||||||||||||||||||
Lineārais ātrums uz ekvatora |
2,59 km/s 9 320 km/h | ||||||||||||||||||
Ass slīpums | 97,77°[3] | ||||||||||||||||||
Ziemeļu pola rektascensija |
17 h 9 min 15 s 257,311°[3] | ||||||||||||||||||
Ziemeļu pola deklinācija | −15,175°[3] | ||||||||||||||||||
Albedo |
0,300 (saites) 0,51 (ģeom.)[2] | ||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Redzamais spožums | no 5,9[8] līdz 5,32[2] | ||||||||||||||||||
Leņķiskais diametrs | 3,3"–4,1"[2] | ||||||||||||||||||
Atmosfēra[7][9][10] | |||||||||||||||||||
Scale height | 27,7 km[2] | ||||||||||||||||||
Sastāvs |
(pie 1,3 bāru spiediena)
|
Urānam ir vismaz 27 pavadoņi, kā arī gredzenu sistēma, kas sastāv no vismaz 13 šauriem gredzeniem.[16] Pēc uzbūves Urāns ir ļoti līdzīgs pārējām Saules sistēmas gāzu planētām, kam atšķirībā no Zemes grupas planētām nav cietas virszemes un kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija.[17] Tomēr atšķirībā no Jupitera un Saturna tā iekšējo uzbūvi ievērojami sastāda arī smagāki elementi kā, piemēram, metāns un citi ledus veidojošie savienojumi (ūdens un amonjaks), kur līdz ar to nereti Urāns kopā ar Neptūnu tiek klasificēti arī par ledus gigantiem (ice giants).[16][18]
Mūsdienās Urāns ir vairāk pazīstams kā planēta, kurai pieder aukstākā atmosfēra Saules sistēmā, kur gaisa temperatūra troposfēras augstākajos slāņos var nokrist līdz pat −220 °C (53 kelvini).[19][20] Tāpat tiek uzskatīts, ka Urāna atmosfēras dzīlēs varētu līt dimantu lietus, kas varētu būt raksturīga parādība ledus gigantiem.[20][21]
Urānam ir divi astronomiskie simboli. attēlo stilizētu "H" burtu (par godu Urāna atklājējam Viljamam Heršelam), savukārt tāpat kā Marsa simbols atspoguļo vīrišķo.