Osmaņu impērijas sadalīšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Osmaņu impērijas sadalīšana notika pēc Pirmā pasaules kara un tā bija apjomīga Osmaņu impērijas teritorijas un iedzīvotāju sadalīšana vairākās jaunās valstīs un teritorijās.[1] Pēc Konstantinopoles okupācijas Osmaņu valdība parakstīja Sevras līgumu (1920) un tika likvidēta. Tomēr līgumu neizdevās pilnībā īstenot, jo sākās Turcijas neatkarības karš, pēc kura sabiedrotie bija spiesti sākt sarunas ar jauno Turcijas Republikas valdību, kā rezultātā noslēdza Lozannas miera līgumu (1923). Lozannas līgums noteica jaunas robežas, bet neatrisinātos strīdus vēlāk risināja Tautu Savienība (1925).
Osmaņu impērijas vēsture | |
---|---|
Laikmeti | |
Bezvaldnieku laiks | |
Kēprīlī laikmets Sieviešu sultanāts Tulpju laikmets | |
Reformas 1. konstitūcijas laikmets | |
2. konstitūcijas laikmets Sadalīšana | |
Impēriju sāka dalīt jau kara pirmajās dienās.[2] Sabiedrotie savā starpā nebija vienisprātis par pēckara mērķiem un divpusējo un trīspusējo līgumu kopumu, jo katra valsts reģionā vēlējās palielināt savu ietekmi.[3] Osmaņu impērijas teritorijas sadalīšanā tika izveidotas mūsdienu arābu valstis un Turcijas Republika. Tautu Savienība piešķīra Francijai mandāta tiesības Sīrijā un Libānā, bet Lielbritānijai — Irākā un Palestīnā (tā sastāvēja no diviem autonomiem apgabaliem: Palestīnas un Transjordānas). Osmaņu impērijas teritorijās Arābijas pussalā tika izveidotas Saūda Arābija un Jemena.