Pektīnvielas
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pektīnvielas (no grieķu: πηκτικός (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas[1] ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei[2], kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos. Pektīnvielas var būt gan ūdenī šķīstošas, gan nešķīstošas. Ūdenī šķīstošā pektīnviela pektīns atrodas šūnsulā un palīdz uzturēt šūnu turgoru, bet ūdenī nešķīstošā pektīnviela protopektīns kopā ar hemicelulozēm un celulozēm veido šūnapvalkus.[3]